Es uzskatu, ka emocionālā apzināšana ir viens no galvenajiem elementiem, kas noved pie laimīgas un pilnvertīgas dzīves. Zinot, kā jūtamies, saprotam, kas mums patīk un ar mums palīdz. Mēs zinām, ar ko jūtamies droši, ko esam pieņēmuši un sapratuši. “Emocija, kas cieš, vairs necieš, tiklīdz mēs veidojam skaidru un precīzu priekšstatu par to.” (Spinoza, Ētika) Kad cilvēks spēj emocionāli pašapzināties, viņš var just patiesību un zināt, kāpēc dara to, ko dara. Lai gan cilvēki varētu dzīvot produktīvu dzīvi, pat “veiksmīgu” dzīvi, ja kāds definē panākumus pēc statusa līmeņa, izglītības vai materiālās vērtības. Maz ticams, ka cilvēks vispār jebkad būs laimīgs, ja vien pats neapzinās savas specifiskās jūtas. Lielākā daļa cilvēku šodien cenšas nejust negatīvas emocijas. Daudzie cilvēki cenšas vienkārši ignorē savas negatīvas jūtas. Viņi var lietot narkotikas, alkoholu vai izmantot citas lietas ,lai novērstu sevi no savām problēmām. Pat izglītība, iegaumēšana, intelektuāli vai reliģiski uzskati var atturēt viņus no savu patieso jūtu atpazīšanas. …
