Pēdējie dzīves gadi
1508. gadā Rafaels devās uz Romu, kur 1511. gadā saņēma ļoti nozīmīgu pasūtījumu, viņu pieņēma darbā pats pāvests Jūlijs II. Domājams tas notika pēc viņa brālēna, ietekmīga itāļu renesanses arhitekta Donato Bramantes, ieteikuma. Romas periods (1508-1520) bija noslēdzošais Rafaela darbībā. Tie bija viņa ziedu laiki.
Miris 37 gadu vecumā, tika apglabāts Romas Panteonā, iespaidīgā un daudz ļaužu apmeklētā bēru ceremonijā. Viņa kapu rotā marmora madonnas statuja.
Daiļrades raksturojums
Būdams uzticīgs humānisma tradīcijām, Rafaels radīja sava laika cilvēku tēlu, parādot to uz diženas arhitektūras vai ainavas fona. Rafaela darbos visspilgtāk izpaudās humānistiskais ideāls: cilvēka un viņa apkārtnes pilnīga harmonija.
Rafaels savā mākslā tēloja cēlus un ideālus indivīdus, kuri ar cieņu un žēlastību pārvietojas caur saprotamu un sakārtotu pasauli. Tas tika panākts, apvienojot viņa figūru kustības un tām radītās telpas integrētās, harmoniskās kompozīcijās.
Viņš centās atveidot cilvēku, kurā būtu skaists ķermenis, attīstīts prāts un labs raksturs.
…
