-
Japānas UNESCO kultūras mantojums
Īso Aprakstu tulkojums:
Budistu pieminekļi Horju-ji (Horyu-ji) teritorijā.
Šeit ir 48 budistu pieminekļi šajā Horju-ji (Horyu-ji) teritorijā, Naras prefektūrā. Vairāki atzīmēti laika posmā no vēla 7. vai agrā 8. gadsimta, padarot tos par vecēkajām, izdzīvošajām koka ēkām pasaulē. Šie koka arhitektūras meistardarbi ir nozīmīgi ne tikai mākslas vēsturē, kopš tajos ir manāma apvienošanās Ķīnas budisma arhitektūrai ar Japānas kultūru, bet arī reliģijas vēsturē no tā laika kad Japānā ir redzamas budisma celtnes no Ķīnas un visas Korejas pussalas.
Icukusimas sintoistu svētnīca.
Icukusimas sala, kas atrodas Seto iekšējā jūrā ir bijusi sintoistu svētā vieta kopš agrākajiem laikiem. Pirmā svētnīcas ēka iespējams tikusi uzcelta 6. gadsimtā. Pašreizējā svētnīca atzīmēta kopš 12. gadsimta un harmoniski sakārtotās ēkas atklāj lielisko mākslas un tehnikas prasmi. Svētnīca spēlē ar krāsu kontrastiem un formām starp kalniem un jūru un ilustrē jeb paskaidro Japāņu priekšstatu par gleznainu skaistumu, kas apvieno dabu un cilvēku radošumu.
Senās Naras vēsturiskie pieminekļi (1998).
Nara bija Japānas galvaspilsēta no 710. – 784. gadam. Šī perioda laikā valdība bija labi nostiprinājusies un Narā varēja baudīt lielu labklājību, kā Japānas kultūras pamatu. Pilsētas vēsturiskie pieminekļi – Budistu tempļi. …
UNESCO Kultūras programma ir veidota, lai saglabātu kultūru materiālo un nemateriālo mantojumu un veicinātu kultūras daudzveidību visā pasaulē. Kultūras daudzveidības saglabāšana un veicināšana UNESCO Kultūras programmas ietvaros ir mērķtiecīgi veidota, lai globalizācijas laikmetā kultūras spētu saglabāt tām īpaši raksturīgo un unikālo. Šīs programmas mērķi ir veicināt kultūras daudzveidību, saglabājot kultūras mantojumu, veicināt sabiedrības saliedētību un kultūras izveidi un radīt jauniešos izpratni par vietējā, nacionālā un pasaules mantojuma saglabāšanas nozīmi. Starptautiskā sabiedrība, pieņemot Konvenciju par pasaules mantojumu apņēmās novērst mūsu dārgā un neatjaunojamā kultūras un dabas mantojuma izzušanu. Kopš Konvencijas pieņemšanas visā pasaulē vairāk nekā 700 objektu 120 valstīs ir iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā, un katru gadu tas tiek papildināts ar jauniem objektiem. Katrai no šīm vietām ir unikāla vērtība, tās ir neatņemama mūsu kopējās civilizācijas daļa. Jebkuras šīs vietas apdraudēšana vai iznīcināšana būtu neatgriezenisks zaudējums visai cilvēcei. Saglabātā mantojuma nākotni lielā mērā noteiks pašreizējās jauniešu paaudzes pieņemtie lēmumi un rīcība, jo nākotnē viņi kļūs par vadītājiem un lēmumu pieņēmējiem. Konvencijas dalībvalstis cenšas, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, sevišķi izglītojošas un informatīvas programmas, nostiprināt viņu tautu atzīšanu un cieņu kultūras un dabas mantojumam
