-
Bērns un literatūra
Secinājumi
• Stāstos darbs tiek akcentēts kā dzīves pamats, čaklums - kā cilvēcisko attiecību dārgums, kā arī tiek akcentēts godīgums, atbildība, līdzjūtība, pienākumi, uzticība, gribasspēks, neatlaidība un citas indivīdu īpašības - kā personības pievilcība un skaistums.
• Dabas stāsti- labestības un mīlestības pilna pasaule, kuru iepazīstot bērns pilnveido sevi, savu skaistuma izjūtu, sirdsgudrību, morāles normu izpratni, emociju un jūtu sfēru.
• Stāsti attīsta daudzveidīgu emocionālo gammu, kurā svarīga vieta ir līdzjūtībai, sapratnei un žēlsirdībai.
• Stāsts - žanrs ar lielu potenciālu bērnu literatūras uzdevuma īstenošanai, sniedzot ierosmi dvēselei, piedalīties bērna personības tapšanas procesā, vadīt mazo cilvēku vērtību sistēmas veidošanās ceļā.
• Stāsta galvenie varoņi ir labā un skaistā personificējumi, un, jūtot tiem līdzi, bērns mācās izprast labo un ļauno, kā arī dažādas citas ētiskas un estētiskas kategorijas.
• Nozīmīgu vietu stāsta pamatvērtību skalā ieņem daba un dzīvība. Rakstnieks rosina saudzēt, aizstāvēt dzīvības brīnumu, mudina ikvienu apzināties savu vietu un savu lomu dzīvības ķēdē, apzināties atbildību par to.
• Stāsta autori mudina bērnus ieskatīties un ieklausīties dabā, aizturot elpu, jo tikai tā var ieraudzīt kā staigā klusums, kā pavasarī zālīte pa zaļām kāpnēm kāpj ārā, kā skudras pili būvē un takai pāri skrien pele..
…
Valoda ir kā galds ar 4 kājām - runa, rakstība, lasīšana un klausīšanās ir savstarpēji saistītas daļas, kas citas citu palīdz balstīt. Lai bērns kļūtu par prasmīgu un aizrautīgu lasītāju, labākais, ko var darīt - ir kopīgi skaļi lasīt. Vecākiem ir jāatvēl kopīgai lasīšanai ar bērnu katru dienu vismaz 10 minūtes. Ieteicams izvēlieties dažādas grāmatas. Pacietība un regularitāte dara brīnumus. Pat tad, kad bērns jau prot lasīt, ir svarīgi turpināt viņam lasīt priekšā, jo lasot stāstus, kuri satura ziņā viņu ļoti interesē, bet ir ar pārāk sarežģītu valodu, lai bērns tos lasītu patstāvīgi, jārada iemeslu bērnam censties pilnveidot savu lasītprasmi.