Emīla Dirkema galvenie darbi ir:
• „Darba dalīšana sabiedrībā” (1893);
• „Socioloģijas metode” (1895);
• „Pašnāvība: socioloģiska etīde” (1897);
• „Reliģiskās dzīves elementārās formas” (1912).
Socioloģija kā zinātne
Emils Dirkems uzskatīja (balstoties uz viņa rakstu „Sociālās zinātnes kurss”), ka socioloģija ir viena no tām zinātnēm, kuras uzdevums ir raksturot sabiedrību, turklāt, sabiedrības izpēte sākusies līdz ar zinātnes zināšanu parādīšanos. Lai gan jau senatnē sabiedrība tikusi pētīta, Dirkems uzskatīja, ka šī pētīšana nav nesusi panākumus, pamatojoties uz tā laika pētnieku nepareizajiem priekšstatiem par sabiedrību. Sabiedrība netika apskatīta kā dabisks produkts. Pirmā zinātne, kas apgalvoja, ka sabiedrība ir dabisks produkts, bija ekonomika, bet Dirkems nevēlējās ekonomikas metodes pārnest uz socioloģiju, jo ekonomisti indivīdā saskata tikai „egoista-ekonomista” īpašības. Pie tam, viņš uzskatīja, ka nevis ekonomiskais faktors ir tas, kas vieno cilvēku sabiedrību un regulē darbības, bet gan reliģiskais faktors.
Dirkems, tāpat kā Ogists konts, turējās pie pozitīvistiskās zinātnes metodēm, kas balstījās uz cilvēku sabiedrības reālo faktu izzināšanu. Viņš ir arī tas, kas meklē atšķirības starp psiholoģiju un jaunatklāto zinātni - sociālo psiholoģiju.
…
