Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | VALSTS BUDŽETS, TĀ SASTĀVDAĻAS | 4 |
1.1. | Budžeta sistēma Latvijā | 5 |
1.2. | Budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība | 7 |
2. | VALSTS BUDŽETA IEŅĒMUMI | 8 |
2.1. | Nodokļu ieņēmumu sadalījums | 9 |
2.2. | Budžeta ieņēmumu un izdevumu sadalījums | 12 |
3. | VALSTS KOPBUDŽETA IZDEVUMI | 13 |
3.1. | Valsts budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā | 14 |
3.2. | Valsts budžeta izdevumi ekonomiskā sadalījumā | 14 |
3.3. | Valsts budžeta izdevumi administratīvā sadalījumā | 16 |
4. | BUDŽETA DEFICĪTS | 18 |
4.1. | Budžeta deficīta segšanas avoti | 19 |
4.2. | Valsts iekšējais parāds | 20 |
4.2. | Valsts ārējais parāds | 20 |
SECINĀJUMI | 23 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 24 |
Valdības uzdevums ir rūpēties par sabiedrības labklājību kopumā. Tāpēc tai ir jānodrošina makroekonomiskā stabilitāte valstī. Lai to īstenotu, valsts rīcībā ir divi svarīgi instrumenti: valdības izdevumi un nodokļu iekasēšana.
Nodokļi ir galvenais no avotiem, kas sastāda valsts ienākumus. Valstis ar lielākiem ienākumiem var maksāt augstākas vecuma pensijas, vairāk naudas atvēlēt izglītības sistēmas attīstībai, iedzīvotāju veselības aprūpei un citām vajadzībām. Pašlaik Latvijā ir budžeta deficīts, kas nozīmē, ka izdevumi ir lielāki nekā ieņēmumi, un valdība nevar tik daudz naudas veltīt iepriekš minētajām vajadzībām, kā rezultātā cieš iedzīvotāji.
Makroekonomiku nevar skatīt atrauti no valdības politiskās darbības. Tās pasākumi, dažādas sociālās programmas tieši ietekmē tautsaimniecību kopumā, un tiek dēvēta par makroekonomisko politiku. Galvenie instrumenti, ar ko valdība iedarbojas uz valsts ekonomisko funkcionēšanu kopumā, ir nodokļu likmes, Valsts budžeta izdevumi, dotācijas procentu likmes, naudas apgrozības regulēšana un citi. …
Kursa darbs ir rakstīts augstskolas vajadzībām, studiju priekšmetā makroekonomika. Apskatīti: teorētiskā daļa, valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu sadalījums, valsts parāds.
