-
E.H.Eriksona psihosociālā un Z.Freida psihoseksuālā attīstības koncepcija
7. Ģenerativitāte, sastingums
Vecums: Agrīnie brieduma gadi (30-50)
Ēriksons uzskata, ka šī dzīvesposma saturs ir ‘’ģenerativitāte’’ jeb radošā atjaunošanās. Tā nav vienīgi ģimenes veidošana un bērnu radīšana, bet arī radoša darba veikšana, kurā ietilpst arī intereses un darbība, kas virzīta ne vien uz sevi, bet arī uz citiem. Ja ģenerativitāti neizdodas īstenot, pēc Ēriksona domām, notiek pašabsorbcija.
Tagad vairs nepiederam jaunākajai paaudzei, un ar to jāsamierinās. Šajā atziņā rodama dzīves posma bīstamība, tomēr piederība brieduma paaudzei nozīmē arī plašāku, notikumus aptverošu redzesloku un un lielāku atbildību.
8. Integritāte, Noderības zudums, Vilšanās
Vecums: vēlīnie brieduma gadi (50- miršanai)
Beidzoties brieduma gadiem un sākoties vecumam, notiek vairākas būtiskas pārmaiņas. Ēriksons (E.H.Erikson) šo laiku raksturo kā periodu, kad vai nu nostiprinās integritāte vai arī cilvēks ieslīgst izmisumā un rūgtumā.
Tagad nepieciešama gluži reāla pārkārtošanās, jo ceļā stājas grūtības saistītas ar to, ka:
• Ķermenis noveco un cilvēku piemeklē dažādas kaites;
• Slimo un mirst draugi un pazīstamie;
• Palielinās neizpratne paaudžu starpā
• Sarūk garīgā ietilpība;
• Grūtāk pārspēt citus un izvirzīties
• Rodas sarežģījumi darba tirgū
…
Z. Freida psihoseksuālā attīstības koncepcija. 1. ORĀLĀ: Erogēnā zona – mute un lūpas Vecums - No dzimšanas līdz 1 gada vecumam 2. ANĀLĀ: Erogēnā zona : urīnpūslis un zarnas Vecums : 1- 3 gadi Bērns mēģina būt noteicējs ne vien par sevi, bet arī par apkārtni. Freids šo cilvēka psihoseksuālās attīstības fāzi dēvēja par anālo. Anālā periodā bērns vēlas ķēpāties un kleķēt. Viņš labprāt izmanto ēdienu vai pat izkārnījumus un visu citu, ko vien spēj sasniegt. Svarīgi bērnu šajā ķēpāšanās periodā pāragri neiztraucēt, jo tā izpaužas dziļa psihiska nepieciešamība. 3. FALLISKĀ, EDIPA: Erogēnā zona : dzimumorgāni Vecums : 3-7 gadi Jau agri, apmēram divu gadu vecumā sāk veidoties pamati cilvēka priekštatiem par savu dzimumpiederību un tai atbilstoša izturēšanās. Freids uzskata, ka šajā stadijā dzimumorgānu pētīšana un izdarītie secinājumi zēniem un meitenēm rada spēcīgus impulsus atšķirīgu raksturu attīstībai. Savu šķietamo fizisko nepilnību meitene aizvieto ar pārliecību par bērnu radīšanas iespējamību, garīgi piemērojoties aprūpētājas uzdevumam. Zēnam šķiet, ka lietderīgi gādāt par savas vīrišķības spēcināšanu, atsakoties no interesēm, kuras viņš uzskata par sievišķīgām.