Postimpresionisms
19. gs. 80-to g. beigām – 1905. gadam.
Francijas un pārējās Rietumeiropas tēlotāja mākslā.
Nosaukumu ieviesa Rodžers Frajs 1910. gadā.
Atveido būtisko, grib savienot to, ko impresionisti analizējuši + viss vecais.
Pieņemts, ka ar postimpresionismu apzīmē franču skolas ietvaros izveidojušās jaunās mākslas parādības
Atveidot būtisko, grib savienot to, ko impresionisti analizējuši + viss vecais (svarīgas konstantas kvalitātes gan dabā, gan cilvēkos)
Raksturīga pārdomāta kompozīcija.
Impresionisms ir mākslas virziens, kas radās 19. gadsimta sešdesmitajos gados Francijā.
Tika izmantoti redzami otas triepieni, brīva kompozīcija, netika ievērota tradicionālās gaismēnu pārejas.
Tiek mēģināts attēlot dabisko gaismu, īpaši pievēršot uzmanību krāsu atspīdumiem no dažādiem objektiem.
Raksturīga stingra līnija, harmonija, kārtība
Atzīst krāsas prioritāti, neļauj gaismai valdīt pār krāsām, laupīt tām spilgtumu un formas noteiktību
Ainavas nedarina plenērā (trenējas dabā, taču glezno darbnīcā)
Akcentē krāsu , līniju, plakni, faktūrai piemītošo iedarbības spēku
No pieticīga sižeta spēj atklāt savu izjūtu un domu būtību.…
