-
Bērnu runas īpatnības
3.7.Pēc zināma modeļa darināts vai atvasināts vārds vai forma.
Taisītājs `tas, kas taisa` (Kaspars, 3 g.)
Gleznieks `gleznotājs`(Madara, 5 g.)
3.8. Nepareizs skaitlis vai locījums.
3.9. Nepareiza laika forma.
„Es rīt biju pie jūjas” `biju pie jūras` (Linards, 3 g.)
„Bet man, audzinātāj, vakar būs dzimšanasdiena” (Marija, 4 g.)
4. Sintakses īpatnības.
4.1. Savelk vārdus kopā.
Siploks `sīpols un ķiploks` mapus `kad sauc mammu ar tēti` (Ramona 3 g.)
4.2. Kādu vārdu teikumā neizrunā.
Ļibu mammas `gribu pie mammas` , ļibu zīmēt otu `gribu zīmēt ar otu`, es baukšu timtas `es braukšu pie vecmammas` (Paula, 1.10 g.)
4.3. Ieliek lieku vārdu.
--
4.4. Mainīta vārdu kārtība.
Maizīti ļibu nē `negribu maizīti` (Paula, 1. 10 g.)
…
1.Fonētiskās īpatnības. 1.1. Grūto skaņu neizrunā. 1.2. Grūto skaņu aizstāj ar citu. 1.3. Skaņas apmaina vietām. 1.4. Zilbes apmaina vietām. 1.5. Skaņu atadarinājumi. 1.5.1. Dzīvu būtņu. 1.5.2. Ar kurām pieaugušais vērsas pie dzīvas būtnes. 1.5.3. Lietu un parādību skaņu atdarinājumi. 1.6. Pieliek lieku skaņu. 1.7. Kombinētās fonētiskās īpatnības. 2. Leksiskās īpatnības. 2.1. Nozīmes pārpratums. 2.2. Junvārdi. 2.3. Mīļvārdi. 2.4. Plamas un iesaukas. 2.5. Žargonismi. 2.6. Nozīmes vispārnājums. 3. Morfoloģiskās īpatnības. 3.1.Neizrunā kādu morfoloģisko sastāvdaļu. 3.2. Pieliek lieku sastāvdaļu. 3.3. Pieliek citu sastāvdaļu. 3.4. Saliktenī nomaina vienu sastāvdaļu. 3.5. Saliktenī sastāvdaļas apmaina vietām. 3.6. Ar galotnes maiņu darināts vārds vai forma. 3.6.1. Tajā pašā dzimtē. 3.6.2. Mainot dzimti. 3.7.Pēc zināma modeļa darināts vai atvasināts vārds vai forma. 3.8. Nepareizs skaitlis vai locījums. 3.9. Nepareiza laika forma. 4. Sintakses īpatnības. 4.1. Savelk vārdus kopā. 4.4. Mainīta vārdu kārtība. 4.3. Ieliek lieku vārdu. 4.2. Kādu vārdu teikumā neizrunā.
