Šis filozofijas virziens ir nācis no Francijas, kur tas parādās jau 19.gadsimtā. Pozitīvisms tiecas uz skaidrām un patiešām zināšanām, kas balstītas uz faktiem. Pozitīvisti – cilvēki, kas pieder pie šī filozofijas virziena – neatbalsta filozofiski metafiziskas zināšanas.
Verifikācija – zinātniskā metode, ar kuras palīdzību pārbauda zinātniskās teorijas. Tā balstās pēc principa - ja nav faktu, tad nav jēgas. Verifikācija radīja stingri noteiktu un tīru zinātnisko valodu.
Analītisko filozofiju neinteresē konkrēti dabas likumi un politiski notikumi. Pēc pozitīvistu domām, zinātņu atziņu un valodas funkcionēšanā darbojas kropļojoši mehānismi. Tādēļ filozofija kļūst ne tik daudz kā teorija, bet gan kā darbība valodas attīrīšanai un valodas analīzei.…
