Secinājumi
1. Vācu krustnešu iekarotās igauņu un latviešu zemes sāka dēvēt par Livoniju. Tajā ietilpa vairākas valstiņas, no kurām Latvijas teritorijā atradās daļa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un Kurzemes bīskapija. To robežas bija visai nenoteiktas, un kaimiņiem bija teritoriālas domstarpības.
2. Livonijas konfederācijas sabrukums un Kurzemes un Zemgales hercogistes nodibināšana bija viens no svarīgākajiem notikumiem, kas iezīmēja pāreju no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem Latvijas teritorijā.
3. Livonija pazuda politisko, ekonomisko, sociālo un ideoloģisko cēloņu rezultātā, tas nozīmē, ka no visām pusēm to nospieda, tā vairāk nespēja to izturēt un sabruka.
4. Var teikt, ka no 16. gadsimta otrās puses līdz 18. gadsimta beigām hercogiste reprezentēja valstiskumu latviešu apdzīvotajās zemēs, jo pārējās Latvijas teritorijas tolaik bija sadalītas un iekļautas citu valstu (Polijas-Lietuvas, Zviedrijas) sastāvā.
5. Redukcijai pakļautajās muižās zeme tika pārmērīta un stingri noteiktas zemnieku klaušas un nodevas, kas gan latviešu zemnieku stāvokli īpaši neizmainīja, bet pati redukcija izraisīja vācu muižniecības naidu, jo muižu nomnieki vairs nevarēja piedalīties landtāgā kā dzimtmuižnieki.
…
