Aprakstot Pirmā pasaules kara notikumus, laikrakstā tiek citēti latviešu strēlnieki, kuri uzdod jautājumus par Ziemassvētku kauju gaitu. Tikai tie karavīri, kuri izdzīvojuši pēc kaujām, saprot, ka Pirmais pasaules karš nav ticis organizēts latviešu interesēs, bet par varu cīnījušās divas lielvalstis – Vācija un Krievija.
Deivida Maiera teiktais, ka atmiņas ar laiku izbalē un var izzust pavisam, atspoguļojas vairākās publikācijās, kurās minēts, ka latviešu strēlnieku pēc kara laika ritumu izjūt citādāk un daži neatceras cīņu biedru sejas. Laikraksts reprezentē, ka kara atmiņa atstāj negatīvas sekas uz cilvēka tālāko nākotni.
Moriss Halbvakss norādījis, ka kolektīvās atmiņas var izveidoties pēc notikuma, ko kopīgi dalījusi kāda personu grupa, kas skaidri identificējams Ziemassvētku kauju atceres reprezentācijā laikrakstā ”Latvijas Kareivis”, jo avīzē tiek publicēti dažādu cilvēku atmiņu stāsti un laikraksta redakcija apraksta atceres pasākumos, kuros latviešu tauta piedalās. Kolektīvās atmiņas jēdziens novērojams atceres pasākumu norisē, kad kopā sapulcējas izdzīvojušie vecie latviešu strēlnieki, bojā gājušo tuvinieki un pārējie sabiedrības locekļi, lai gremdētos atmiņās par Ziemassvētku kauju notikumiem un tās rekonstruētu kopā.
…
