Rijas funkcijas
Rijas kā atsevišķas celtnes nepieciešamību noteica dabas apstākļu iespaids – vēsajā un mitrajā klimatā labību bez piespiedu žāvēšanas nebija iespējams izkult. Rijas pirmsākumi Latvijas teritorijā meklējami jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos, kad par iedzīvotāju galveno nodarbi kļuva lauksaimniecība. Kā atsevišķa ēka labības žāvēšanai Latvijas teritorijā rija pirmo reizi minēta 1240. gadā1. Interesanti, ka Skandināvijā, kur laika apstākļi ir vēl skarbāki nekā Latvijā, rijas parādās tikai Zviedrijas muižās 17. - 18. gadsimtā un ir sastopamas tajos apgabalos, kurus apdzīvoja ieceļotāji no Somijas. Acīmredzot, rija kā atsevišķa celtne Zviedrijā noskatīta no Baltijas vai Somijas, un tas liecina, ka latviešu zemnieku rija nav aizgūta no svešām zemēm, bet ir veidojusies tepat Baltijā.…
