Stāstījums sākas ar to, ka mācību gada sākumā latviešu valodas stundā skolotājs Kadiķis uzdod stundas vielu – domrakstu pēc temata „Ja es būtu burvis...”Skolēni raksta, skolotājs uzmanīgi skatās katrā skolēnā. Gan klasē, gan darbus pārbaudot viņu uzņem pārdomas par katru. Un pašā grāmatas sākumā mēs varam izlasīt katra varoņa raksturojumu .Kaut šie raksturojumi ir īsi, tie ir diezgan precīzi. Lasītājs uzreiz var iepazīties ar katru skolēnu. Pēc tam lasītājam rodas savs priekšstats par katru no tiem.
”Skolotājs pagriežas un skatās. Marga un Rita.”Dvīņi”, kā tās sauc klasē. Nešķiramas kopš pirmās klases, lepojas ar savu draudzību.
Zaiga Zīle. Klases labākā skolniece. Tai vienmēr viss ir savā vietā – gan citāti gan komati. Citāti no Marksa, Ļeņina darbiem, latviešu dzejnieku dzejoļi. Žēl, ka aiz tām rindām nav pašas Zaigas domu. Bet vai būs viņai savas domas? Klasē viņu nemīl...
Sanita Samtiņa. Viņas darbā kā spogulī ir attēlota viņas ģimenes šaurā pasaulīte: ”Ja es būtu burve , es gribētu sev vēl lielāku dzīvokli nekā mums, vēl skaistākas drēbes. Tas , kurš staigā nošķiebtās kurpēs un saka, ka viņam ir vienalga, tūkstoš reizes melo!” Ar tādiem dzīves uzskatiem nedzimst, tos pārņem no vecākiem, sliktiem draugiem. …
