„G. K. Č. var kalpot par neizsmeļamu sarunas tematu” – tā par rakstnieku Gilbertu Kītu Čestertonu (1874-1936) izteicies viens no viņa kaislīgākajiem oponentiem, draugs un laikabiedrs Džordžs Bernards Šovs. Šis angļu autors, kuru izceļ viņa diezgan mulsinošais rakstības stils, ļoti ietekmējis daudzus 20. gs. rakstniekus. Čestertona literārais devums ir ārkārtīgi bagāts un daudzpusīgs – sarakstījis romānus, stāstus (savu popularitāti iemantojis tieši ar stāstiem par mācītāju – detektīvu tēvu Braunu), dzejoļus un balādes, literāras biogrāfijas un filozofiskas apceres, kā arī esejas par morāles un reliģijas jautājumiem. Darbojies arī kā literatūrkritiķis un publicists.
Autora daiļradē īpaši jāizceļ viņa teoloģiskie apcerējumi. Viņš ir viens no retajiem kristiešu domātājiem, ko vienlīdz ciena dažādu konfesiju pārstāvji un arī daudzi kristietībai nepiederīgie. Ievērojamākie darbi šai jomā ir eseju krājumi „Ortodoksija” („Orthodoxy”, 1908), „Pats svarīgākais” („The Thing”, 1929) un divi biogrāfiska rakstura darbi par katoļu svētajiem – sv. Akvīnas Tomu (1933) un sv. Asīzes Francisku (1923).…
