1.1.gt. p.m.ē. romieši runāja galvaspilsētas Romas latīņu valodā, kuras stilistiskais ideāls ir latinitas – tīrā latīņu valoda – un urbanitas – lielpilsētas smalkums un elegance.
2.Latīņu prozas izcilākie izkopēji ir Cēzars un Cicerons, bet dzejas valodu līdz pilnībai attīsta Vergilijs un Ovidijs; šo vīru latīņu valoda ir „klasiska” - priekšzīmīga, normatīva.
3.Līdztekus literārajai valodai pastāvēja arī dzīvā tautas valoda, to zinātnē dēvē par vulgāro latīņu valodu, kurā nemitīgi notika izmaiņas.…
