-
ASV un Lielbritānija starpkaru periodā
Kopumā Rūzvelta valdība bija izdarījusi lielu darbu ASV atgūšanas procesā. Lai izvairītos no atkārtotām kļūdām pieņēma likumus, kas regulē akciju tirgu un dibināja sociālās nodrošināšanas fondus. 1938. gadā, kad depresija bija beigusies, pārticība atjaunota , nabadzīgākie slāņi saņēma palīdzību no valsts un sabiedrības attieksme pret federatīvo valdību uzlabojās, beidzās „jaunais kurss”. Tālāk sekoja gatavošanās gaidāmajam karam.
20.gs. sākumā Lielbritānijā bija visaugstākais dzīves līmenis, salīdzinot ar citām valstīm. Bagātais slānis un vidusšķira dzīvoja zināmā pārticībā, kā arī kvalificētajiem strādniekiem nebija uztraukumam pamata. Līdz 12 gadu vecumam izglītība bija obligāta, ko nodrošināja skolu komitejas un labdarības organizācijas. Resursi, ko izmantojam augstā līmeņa nodrošināšanai nāca no uzkrājumiem, kas radās Lielbritānijai būdama „ pasaules darbnīcai”. Tā ražoja un eksportēja milzīgus apjomus lina, kokvilnas, ogles, dzelzs, tērauda un mašīnu. Tomēr, kā jau parasti tas notiek, kad ir iegūta zināma stabilitāte, iestājas atslābums. Anglijā tas notika ap 19000 gadu, kad citas Eiropas valstis un ASV daudz pūļu ieguldīja rūpnieciskajā attīstībā, kā rezultātā dažos aspektos pat apdzina Angliju.…
ASV un Lielbritānija starpkaru periodā ASV 20. gadsimts bija lielu kontrastu laiks: rūpniecība plauka, bet lauksaimniecībā valdīja spēcīgs pagrimums. Tieši šajā laikā sākās debesskrāpju celšana, kino uzplaukums un ,elektrības patēriņam augot, sākās tās pārdošana uz nomaksu. Uzņēmējdarbībā parādījās aizvien jaunu, spēcīgu uzņēmumu, ko sekmēja zinātnes un tehnoloģijas attīstība, bet kā jau iepriekš minēju , pretstatā bija lauksaimniecība, kur valdīja depresija. Pēc pirmā pasaules kara, jo pieprasījums pēc pārtikas strauji kritās augsto nodokļu un pieaugošās konkurences dēļ (Kanādas, Austrālijas un Argentīnas). Būtisks bija 1919. gadā pieņemtais likums- aizliegums ražot un pārdot alkoholiskos dzērienus. Līdz ar to radās ēnu ekonomika, attīstījās kriminālās struktūras. Divdesmito gadu labklājība beidzās ar 1929. gada ekonomisko krīzi, kad amerikāņi bija uz uzplaukuma viļņa un pat neiedomājās, ka ziedu laiki varētu beigties, par saviem uzkrājumiem pirka akcijas, tomēr likumsakarīgi, ka to vērtība strauji auga, īpašnieki, gūstot peļņu, ielaidās arvien lielākās spekulācijās, akciju cena reāli pārsniedza savu vērtību. 1929. gadā cilvēku ienākumi sāka samazināties, oktobrī akciju cenas kritās – sākās ASV ekonomiskā krīzes, kas vēlāk izvērtās par pasaules ekonomisko krīzi. Uzticība rūpniecības ražošanai kritās, līdz ar to samazinājās pieprasījums un palielinājās bezdarbs. Amerikāņiem nebija izveidoti rezerves fondi, pa kuriem izmaksāt bezdarbnieku pabalstus , līdz ar to izveidojās milzīga depresija. Kaut valdība centās dažādiem līdzekļiem nobremzēt progresējošās problēmas – nekas neizdevās līdz 1933. gadam, kad Rūzvelts kļuva par ASV prezidentu.
