2. Kādas ir visizplatītākās neprecizitātes cilvēku izziņas procesā, un kā tiek veidota sociālo zinātņu teorijas?
Izziņas atslēga ir novērošana. Tomēr cilvēks ir slinks, pētot un novērojot dzīves notikumu ritumu. Mēs esam pavirši, kā rezultātā, mēs pieļaujam daudz kļūdu. Veicot izpēti pārdomāti, ir iespējams samazināt neprecizitātes. Ikdienas pētījumos mēs uzņem daudz informācijas, kas palīdz analizēt. Cilvēks, kurš daudz interesējas par pasaules netikumiem jūtas mazāk attālināti no politikas, nekā cilvēki, kuri zina maz vai nemaz par pasaules lietām. Dažreiz cilvēki jau izdara secinājumus no tikai dažiem novērojumiem, kas ir vien no populārākajām kļūdām izpētes procesā. Ir divi izpētes veidi – zinātniskais un ikdienas, kas noteikti atšķiras ar to, ka zinātniskā izpēte ir apzināta aktivitāte. Zinātniskā izpēte ir arī daudz akurātāka, kas cenšas izvairīties no jebkādām kļūdām un neprecizitātēm.1
Tomēr neviens no mums nespēj izpētīt visu. Neatkarīgi no inteliģences līmeņa, ir pārāk daudz nesaprotamu lietu, notikumu un situāciju.
…
