Pastāv trīs normatīvie modeļi. Viņiem viesiem kopīgs ir tas, ka viņos tiek apskatīts kādai tad jābūt sabiedrības kārtībai un kādai ir jābūt demokrātijas lomai tajā, kā demokrātija ir jāiekārto. Trīs demokrātijas modeļi ir: liberālais, republikāniskais un Hābermasa izveidotais - deliberatīvais.
Liberālajā demokrātijas koncepcijā centrā atrodas indivīds un viņa tiesību aizsargāšana. Demokrātija šajā modelī darbojas kā aizsargmehānisms, kā arī apkopo indivīdu intereses. Valsts ietekme indivīdu dzīvē ir minimāla, valsts privātajā sektorā neiejaucas. Liberālajā modelī demokrātija darbojas kā instruments. Liberālajā demokrātijas koncepcijā privātais sektors ir strikti nošķirts no valsts sektora. Tieši šajā privātajā sektorā indivīds var izpausties. Šī koncepcija vēršas pret varas absolutizāciju. Liberāļi uzskata, ka valsts ir domāta tamdēļ, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības. Šajā koncepcijā ir saskatāma vispārīga skepse pret valsti. Liberāļi ir ari pret ienākumu pārdali un sociālo vienlīdzību. Liberālajā demokrātijas koncepcijā pastāv uzskats, ka, indivīdiem realizējot savas vēlmes, ir jāpastāv konkurencei.
Republikāniskajā demokrātijas koncepcijā centrā atrodas pilsoņu kopums, ko var uzskatīt arī kā republikāniskā modeļa augstāko vērtību, un tā pašnoteikšanās. Šajā modelī demokrātija darbojas kā kopējās gribas veidotāja.…
