-
Veclatviešu rakstu valoda
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Veclatviešu rakstu valodas sākums | 4 | |
Veclatviešu rakstu valoda 16. gs. | 5 | |
Veclatviešu rakstu valoda 17. gs. | 6 | |
Veclatviešu rakstu valoda 18. gs. | 8 | |
Veclatviešu rakstu valoda 19. gs. | 10 | |
Secinājumi | 11 | |
Artūrs Ozols | 12 | |
Izmantotā literatūra | 13 |
Secinājumi
Veclatviešu valodas attīstībai vācu mācītāju devums ir liels. Varbūt viņi gluži nav gribējuši, lai valoda attīstās un kļūst par patstāvīgu, bet tomēr to ir pētījuši un darbojušies latviešu valodas labā. Ne jau visi vācu tautības mācītāji ir bijuši ļoti negatīvi noskaņoti pret valodas attīstību. Viņi tomēr ir mēģinājuši ieklausīties, kā latvieši ir runājuši un pēc tā arī rakstījuši savas gramatikas grāmatas un vārdnīcas. Sākot jau ar G. Manceli, kurš sāka ieviest gramatikā kādu kārtību un beidzot ar Bīlenšteinu, veidojās veclatviešu rakstu valoda. Labi, ka vācu mācītāji darīja kaut ko latviešu valodas labā, tas tomēr parāda, ka viņus arī interesēja mūsu valoda, lai gan tas tomēr bija savtīgos nolūkos. Vajadzēja viņiem izprast mūsu valodu, jo savādāk viņiem būtu ļoti grūti bijis kontaktēties ar latviešiem. Pateicoties šiem viņu darbiem valodas pētnieki var izpētīt kā valoda veidojusies, attīstījusies. Līdz ar to, ka latvieši varēja uzzināt, kas notiek arī citur, veidojās pirmā latviešu inteliģence, kurai bija svarīgi kopt un attīstīt mūsu valodu.
Ne tikai negatīvi vācu mācītāji ietekmēja latviešu tautu ir ietekmējuši, bet arī tajā visā viņi ir darījuši pozitīvas lietas – kā attīstījuši veclatviešu rakstu valodu
…
Referāts ir par veclatviešu rakstu valodu no 16. gs. - 19. gs., tās attīstību. Darba beigās ir dota informācija par valodnieku Artūru Ozolu (1912-1964).
