-
Vīriešu un sieviešu mirstības līmeņa atšķirības
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | ||
Vīriešu un sieviešu mirstības rādītāji Latvijā | ||
Mirušo vecuma un dzimuma struktūra Latvijā | ||
Iedzīvotāju nāves cēloņi Latvijā | ||
Paredzamais mūža ilgums sievietēm un vīriešiem Eiropā | ||
Nobeigums | ||
Pielikumi |
Runājot par mirstību jāņem vērā, ka ietekmējošie faktori ir veselība, nelaimes gadījumi un dabiskā vecuma mirstība. Iedzīvotāju mirstību raksturojošie statistikas dati liecina, ka 2007.gadā situācija salīdzinājumā 2006.gadu nav mainījusies. Mirušo skaits 2007.gadā bija 33,0 tūkstoši cilvēku, un vispārējais mirstības koeficients (mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem) -14,5. Asinsrites sistēmas slimības Latvijā ir visizplatītākais nāves cēlonis: 2007.gadā no šīm slimībām valstī nomira 18,0 tūkstoši cilvēku jeb 54,6% no mirušo kopskaita. Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. No tiem 2007.gadā miruši 6,0 tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa ir elpošanas orgānu, kuņģa un zarnu trakta ļaundabīgi audzēji. Trešo vietu nāves cēloņu struktūrā ieņem ārējie nāves cēloņi (nelaimes gadījumi, saindēšanās, traumas). 2007.gadā nedabiskā nāvē nomira 2845 cilvēki vai par 387 mazāk nekā 2006.gadā. Ārējos nāves cēloņos lielāko īpatsvaru 2007.gadā veidoja transporta nelaimes gadījumi – 17,1%, tīši paškaitējumi (pašnāvības) – 15,9%, saindēšanās – 12,2% un kritieni – 10,1%. Turklāt ir izteikta diferenciācija starp dzimumiem[1] (skatīt – 2.tabulu). …
Vīriešu un sieviešu vecumsastāvs laikā no 1990.gada sākuma līdz 2005.gada sākumam būtiski izmainījās. Laikā no 1990.gada pakāpeniski samazinājies bērnu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā un palielinājies darbspējas vecuma un pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars. Tabulas dati uzskatāmi parāda, ka vīriešu un sieviešu vecumstāvoklis būtiski atšķiras. 2005.gada sākumā 65 gadu veco un vecāku sieviešu īpatsvars ir 1.8 reizes lielāks nekā vīriešu īpatsvars, bet 15 - 64 gadu veco vīriešu īpatsvars ir par 6.0 procentpunktiem lielāks nekā sieviešu īpatsvars. Vīriešu un sieviešu vecumsastāva atšķirības ietekmē mirstības vispārējo koeficentu vīriešiem un sievietēm. Iedzīvotāju vecumsastāvu ietekmē dzimstības, mirstības un migrācijas procesi valstī. Savā darbā apskatīšu vispārējos sieviešu un vīriešu mirstības datus, to atšķirības nāves cēloņos, un lai paspilgtinātu situāciju, iekļaušu trīs tabulas- divas no Centrālās statistikas biroja un vienu no Eurostat datubāzes. Analizējot viņas centīšos pievērst uzmanību tieši aktuālākajām problēmām, ko tabulās apkopotie dati parāda. Tabulas būs pieejamas mana darba pielikumos.
