Vides informācija vides politikā un ietekmīgākais pārvaldības līdzeklis manā uztverē

Es sākšu ar pašu aizsākumu vidi, vides izglītību. Vide - ir visi nosacījumi un faktori gan dzīvie, gan nedzīvie, kas ietekmē organismu vai pat kādu veselu organismu sistēmu visā tā dzīves vai pastāvēšanas laikā. Jēdzienu “vide” var attiecināt gan uz visu apkārtni kopumā, gan - uz kādu specifisku tās aspektu. Šī jēdziena saturu veido: o dabas vide; o cilvēka pārveidotā vide, o sociālā vide; o cilvēka iekšējā vide. Dabas vide - dzīvā un nedzīvā daba, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka. Cilvēka pārveidotā vide - vide, kas sastāv no cilvēka radītiem tehniskiem elementiem un dabas elementiem cilvēku vajadzību nodrošināšanai. Sociālā vide - attiecības starp cilvēkiem un viņu radītajām materiālajām un garīgajām vērtībām, kā arī cilvēku savstarpējās attiecības. Cilvēka iekšējā vide - cilvēka mentālās, emocionālās, personiskās, garīgās, fiziskās vērtības un veselības stāvoklis Vides izgīltība jau datējama ar Aristoteli, Ruso un citiem, kas bijši ieinteresēti par reālās pasaules mācīšanu. Līdz ar sabiedīrbas neseno, tagadējo un pieaugošo interesi par vides kvalitāti, par to, cik lielā mērā tā ir saistīta ar cilvēces veselību un labklājību gan nacionālā, gan globālā līmenī, daudzi izglītotāji un zinātnieki uzskata, ka videi nepieciešama īpaša uzmanība. Zinatnieku galvenais uzdevums šobrīd ir pierādīt, ka vides jomā pastāv gan karjera, gan darbs, bet efektīvs vides menedžments paceļ ekonomiku. ASV kopš 60. gadu beigām, jēdziens “vides izglītība” ir apzīmējis izglītības pievēršanos videi. Sākotnēji šim terminam bija vairāki apzīmētāji: dabas mācība, ārpusskolas izglītība, saglabāsanas izglītība. Tie parādījās skolu mācību plānos un arī pašlaik turpina eksistēt dažādās formās. Zviedrija. “Zviedriju turēsim sakoptu”- šis neatliekamais aicinājums pirmo reizi izskanēja ap 1970. gadu, kura rezultātā tika izveidots fonds ar tādu pašu nosaukumu. Toreiz tas kalpoja par saukli visas zemes kampaņai pret piegružojumu. Šobrīd, vairāk kā trīsdesmit gadus vēlāk, uzdevumi ir mainījušies, jo problēmas ir samilzušas vēl vairāk. “Zviedriju turēsim sakoptu” mērķi ir • Pastiprināt individuālo atbildību par vidi; • Apkarot piegružojumu; • Veicināt atkārtotu izlietojumu. Fonds “Zviedriju turēsim sakoptu” no 1992. gada nodarbojas ar skolu un pirmsskolu vides programmu “Daba dabiski”. Šī programma aptver materiālu radīšnu un skolu un pirmsskolu personāla tālākizglītošanu par vides tēmu. Jāpiebilst, ka šī organizācija ilgu laiku bija nevalstiska! No 1996. gada “Daba dabiski” programmā iekļaujas arī Eiropas projekts “Echo Schools” un Zviedrijā tās nosaukums ir “Zaļā karoga skolas”. Šī projekta aizsākums ir Dānijā 1991. gadā. Skolu funkcija ir neatsverama. Projektu pamatdoma ir “Zaļā karoga” iegūšana. Skola izveido vides padomi, ko pārstāv skolēni un skolotāji. Tiek izstrādāta rīcības programma vairākiem gadiem. Obligāta prasība ir pieci realizējamie mērķi, kas tiks realizēti tuvākajā nākotnē. Skola savu plānu izsūta politiskajām organizācijām, kuru, pēc izvirzītajiem mērķiem, apstiprina ar atskaiti noteiktajos termiņos. Ja mērķi ir sasniegti, skola saņem karogu un sertifikātu, kas savukārt nozīmē jaunu plānu izveidi. Dotajā brīdī šajā projektā piedalās 750 valsts un privātās skolas, no kurām 450 ir piešķirts “Zaļais karogs”. Skolas galvenokārt nodarbojas ar sekojošām problēmām: • Atkritumi 79 % • Ūdens 14 % • Enerģija 7 % Zviedrijas valstiskās organizācijas šobrīd nodarbojas ar vissvarīgākajām mērķgrupām - tie ir bērni un jauni cilvēki, bet fonds “Daba dabiski” kopumā darbojas vairākos virzienos – notiek plaša mēroga sadarbība, lai sakoptu pilsētas, ūdeņus, apkārtni, kas sniedzas pat tik sālu, ka apkaro neatļautu afišu izlīmēšanu! Vidusskolu un augstskolu programmās vides izglītības vai ekoloģijas priekšmets šobrīd ieieņem stabilu vietu un ir viens no aktuālākajiem priekšmetiem. Runājot par vidusskolas un augstskolas studentiem pēc savas pieredzes varu teikt, ka rakstot kādus zinātniski pētniecisko darbus informācijas ir pietiekami maz. Un ja vēlies uzzināt sīkāk kautko vides aizsardzības jomā, tad bez tautā saucāmā “blatiņa” neiztikt, jo nav pretīmnākoši darbinieki iestādēs, no kuriem varētu uzzināt informāciju, kas varētu veltīt 10 minūtes īsai sarunai.