Kubas raķešu krīze

Cilvēces attīstības process diemžēl nav iedomājams bez patstāvīgiem konfliktiem. Gadu tūkstošu laikā tie ir plosījuši pasauli, mainot valstu robežas, cilvēku un veselu tautu dzīves veidu, taču šie konflikti nekad nav pārauguši reālos draudos visas cilvēces pastāvēšanai kopumā. Antīko pasauli plosošie procesi neatstāja ne mazāko iespaidu uz citos kontinentos dzīvojošajām tautām – tās pat nenojauta par tādu eksistenci. Gan Aleksandra Lielā, gan mongoļu iekarojumi Amerikas tautām gāja secen. Šādus piemērus vēsturē var atrast neskaitāmus. Tikai divdesmitais gadsimts ar saviem zinātniski tehniskā progresa sasniegumiem ir spējis radīt draudīgu situāciju, kad lokāls konflikts, pateicoties tajā pielietoto ieroču spēkam, spēj dramatiski ietekmēt ne tikai atsevišķas tautas un valstis, bet visas cilvēces turpmāko eksistenci.
Divdesmitā gadsimta vidū izgudrotie kodolieroči un radusies iespēja tos nogādāt lielā attālumā, pateicoties aviācijas un raķešu tehnikas attīstībai, kardināli mainīja ģeopolitisko situāciju. Lielvalstu militārais potenciāls un galvenais, eventuālā iespēja pielietot, var pārvērst jebkuru lokālo konfliktu totālā kodolkarā, kas var novest pie civilizācijas bojāeju. Otrajam Pasaules karam beidzoties, pasaule sadalījās divās antagonistiskās nometnēs, kuras savos arsenālos uzkrāja bruņojumu, kas neskaitāmas reizes pārsniedza civilizācijas iznīcināšanai nepieciešamo ieroču daudzumu. Situācijas bezjēdzību pastiprina fakts, ka šī kareivīga bipolaritāte spēja iznīcināt ne tikai potenciālos ienaidniekus, bet arī draugus, kaimiņus, un galu galā pašus konfliktu aizsācējus. No vienas puses šāda bipolāra sistēma, kuras galvenie oponenti Padomju Savienība un Amerikas Savienotās valstis savā ambiciozitātē sliecās jebkādiem līdzekļiem dominēt viena pār otru, bija ļoti trausla un šķietami nestabila. Taču varbūt šī briesmīgā atbildības apziņa iespējamajām sekām radīja unikālu situāciju, kas ļāva cilvēcei pārdzīvot iespējams vienu no kritiskākajiem posmiem savā attīstībā. Periodā no otrā pasaules kara beigām līdz Padomju Savienības sabrukuma sākumam astoņdesmito gadu otrajā pusē, attiecības starp PSRS un ASV vairākas reizes pārdzīvoja gan relatīvas draudzības, gan atklātu konfrontācijas periodus, kad reāls drauds planētas eksistencei atkarājās no lielvalstu vadītāju labās gribas. …