Tad jau arī sanāk, ka nevainīgs tikko piedzimis bērns , ja tam ir atklāta slimība, ir vainīgs pie iepriekšējās dzīves grēkiem. Es uzskatu, ka tas ir absurds un šāda veida viedoklī dominē vairāk emocionālā puse, kura vadās pēc subjektīvām sajūtām, tāpēc to nevar nostatīt kā nopietnu „pret ” argumentu eitanāzijas legalizēšanai Latvijā.
Kopumā Latvijai vajadzētu ņemt piemēru no Šveices prakses un nevadīties tik pēc emocionālajiem viedokļiem. Galvenais šajā jomā būtu nodrošināt specializētu ārstu komisiju, kuri būtu varētu izvērtēt pacienta stāvokli un lēmuma par eitanāzijas veikšanu nopietnību. Uzskatu, ka vajadzētu likumdošanā iekļaut normas, kas legalizē eitanāziju kā pēdējo iespēju ekstremālos gadījumos. Pat Hipokrāts norādīja, ka ir jāmazina slimā cilvēka ciešanas un jāatsakās ārstēt tajos gadījumos, kad medicīna ir bezspēcīga, tāpēc es ieteiktu mūsu valsts valdībai nopietni apsvērt eitanāzijas legalizēšanu Latvijā.
…
