-
Neoimpresionisma izpratne pamatskolas 4.-6.klasē
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Idejas izklāsts, teorētiskais pamatojums | 4 |
2. | Skolēnu raksturojums, uzdevumu atbilstība | 6 |
3. | Uzdevumu kopas apraksts | 8 |
4. | Mācību darba rezultātu izvērtējums | 13 |
Nobeigums | 15 | |
Anotācija | 16 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 18 |
Mana kursa darba tēma ir neoimpresionisma izpratne pamatskolas 4. – 6. klasē. Neoimpresionisms vienmēr ir atradies nosacīti „pabērna” lomā salīdzinājumā ar impresionismu un postimpresionismu, jo, radies 19. gadsimta 80. gados kā postimpresionisma novirziens, tas pastāvēja neilgu laiku - tikai līdz 20. gadsimta sākumam. Tomēr īsajā pastāvēšanas laikā tas kļūst populārs un tam rodas sekotāji ne tikai Francijā, bet arī Beļģijā un Itālijā. Tā pamatā ir gleznieciska metode, ko dēvē arī par divizionismu vai puantilismu un ko izstrādājis Žoržs Pjērs Serā. Neoimpresionisti izvēlas sižetus modernajā rūpnieciskajā un strādnieku vidē. Viņu iecienītākie žanri ir - ainava, akts un portrets. Puantilisma tehnika prasa no mākslinieka pacietīgu un rūpīgu darbu, teicamu krāsu un kompozīcijas izpratni. Puantilismas sastopams arī latviešu klasiķu darbos. Šodien Latvijā ievērojams puantilists ir E. Valdmanis. Uzskatu, ka neoimpresionisms ir interesants un saistošs temats, lai to mācītu skolniekiem.
Kursa darbā izmantoju speciālo literatūru, uzziņu literatūru – enciklopēdijas, enciklopēdiskās vārdnīcas un speciālās rokasgrāmatas – datu noskaidrošanai un precizēšanai, kā arī Valsts pamatizglītības standartu. Vizuālās informācijas materiālus ieguvu no Glezniecības enciklopēdijas, E. H. Gombriha grāmatas “Mākslas vēsture” un elektroniskajiem resursiem. …
Autore kursa darbā raksta par neoimpresionisma izpratnes veicināšanas iespējām pamatskolas 4. – 6. klasē. Darba pirmajā nodaļā tiek raksturots 19. gadsimta 80. gados izplatītais neoimpresionisma virziens mākslā un būtiskākais, ko skolēni var iegūt to iepazīstot. Otrajā nodaļā sniegts pamatskolas skolēnu psiholoģiskais raksturojums, viņu interešu un iespēju analīze. Trešajā nodaļā autore apraksta mācību uzdevumus, plānoto stundas gaitu un ieteicamos mācību materiālus, bet pēdējā nodaļa apraksta darba rezultātu, kas sasniegts, vadot mācību stundas.
