Daudzi baidās izgāzties, neiestājas kādā pulciņā, nekāpj uz skatuves, nebrauc uz kādu pasākumu, jo baidās no tā, kas būs, nevēlas riskēt. Un tas ir pavisam normāli. Taču vēlāk visu atlikušo laiku cilvēks iekšēji sev uzdod jautājumus: „Kā būtu, ja būtu? Kā būtu, ja es būtu pieņēmis šo piedāvājumu? Mana draudzene piekrita un tagad viņa ir slavena, veiksmīga vai laimīga...”. Tieši tāpēc es labāk riskēju, jo nav nekā briesmīgāka par neizdarītu lietu nožēlošanu.
