Un kur Dievs, tur arī Velns. Bieži vien dzirdami nostāsti, ka Dievs zemi radījis kopā ar Velnu, un Velns radījis to slikto, bet Dievs labo. Viena no šīm teikām ir latviešu tautas teika „Pasaules radīšana”.
Kad Dievs radījis zemi, tad tā bijusi savādāka nekā tagad. Viņa bijusi mīksta kā biezputra. Tai nebijis neviena kalna, nevienas lejas, nevienas upes, ne ezera. Tad Dievs iedevis milzīgo bumbu, lai Velns paturot, kamēr tā drusku sacietējot.Velns arī paķēris mīksto bumbu savās ķetnās un sācis turēt. Bet, kad atnācis Dievs skatīties vai Velns savu uzdevumu kārtīgi izpilda, redzējis, ka Velnam lielās ķetnas bijušas pavisam iegrimušas bumbā. Ar saviem resnajiem matiem tas bijis ieskrāpējis tik milzīgas gravas. Dievs gan rājies, kāpēc Velns šā bumbu tik milzīgi spiežot. Dievs piegājis un gribējis nelīdzenumu drusku aplīdzināt, bet zeme jau bija sacietējusi un Dievs nevarējis vairs neko izdarīt. Kur Velnam bijušas milzīgās ķetnas un pleci, tur tagad esot jūras, bet kur mati ieskrāpējuši renes, tur tagad tekot upes.*
…
