K. Valdemārs dzimis 1825.gada 2.decembrī (15.nov.) toreizējā Talsu apriņķa Ārlavas pagasta Vecjunkuros (tag. Talsu raj.). Tēvs bijis klaušu māju saimnieks. 1835. gadā Valdemāru ģimene pārcēlās uz Sasmaku (tag. Valdemārpili). K. Valdemārs mācījies Sasmakā, Pūņu muižas skolā un Lubezerā. Piecpadsmit gadu vecumā, būdams Rojā, viņš pirmoreiz ieraudzījis vētraino jūru, kura atstājusi uz viņu sevišķu iespaidu. Jau toreiz viņš domājis, kādā veidā varētu Rojas upē izveidot dziļāku ostu, lai tur varētu ienākt lielas laivas un kuģi.
Pabeigdams Lubezeres skolu, Valdemārs sāka strādāt pārskolotāju, mācot bērnus lasīt, rakstīt, rēķināt. Šo darbu jauneklis veicis ar lielu aizrautību, taču viņu neatstāja sapnis arī pašam reiz mācīties tālāk. 20 gadu vecumā viņš devās uz Jelgavu cerībā iestāties Jelgavas ģimnāzijā, bet jaunekli skolā neuzņēma. K.Valdemārs strādājis arī par rakstveža palīgu Rundālē un par rakstvedi Lielbērstelē. Būdams pagasta rakstvedis Ēdolē, viņš 1847. gadā sāka aktīvi darboties sabiedriskajā dzīvē. 1848.gadā viņš nodibināja pirmo lauku inteliģences pulciņu ar savdabīgu nosaukumu „Baltijas jūras izsmelšanas biedrība”. Vēršoties pret latviešu inteliģences biedrošanos vācu muižnieki panāca pulciņa likvidēšanos. Ēdolē K. Valdemārs noorganizēja pirmo publisko bibliotēku, kā arī laicīgo kori. Ar Baltijas gubernatora Suvorova atbalstu K. Valdemārs 24 gadu vecumā iestājās Liepājas ģimnāzijā. 1853. gadā Liepājas tirgotājs Hāgedorns izdeva viņa pirmo grāmatu „300 stāsti”.…
