Orvela” Dzīvnieku ferma” sākotnēji likās, ka varētu piederēt pie absurdās literatūras, jo bez konteksta lasot likās ļoti murgains darbs, bet izlasot autora pēcvārdu sapratu, ka te slēpjās kāda tiešām dziļa doma, vēlreiz pārlasot darbu saskatīju slēptās politiskās alegorijas.
Šis antiutopijas romāns patika un likās interesants tāpēc, ka darbs balstīts uz patiesiem politiskiem notikumiem. Saskatīju gan reliģiskas iezīmes, melno kraukli kas atspoguļo reliģijas mūžīgo konfliktu ar komunismu, gan arī politiskas iezīmes, kā korupciju, Napaleona diktatūru, noteikumu ieviesšanu, miesasargus, suņus, kas patiesībā ir slēptā policija, jeb tā saucamā čeka.
Arī izteiktas sabiedrības šķiras atšķirība romānā ir manāma. Ir gudrāki zvēri, tā teikt pārāki par citiem, tās ir cūkas, ir darba spēks, tie ir spēcīgākie dzīvnieki, zirgi, īpaši ar intelektu neapdāvināti zvēri un tās ir aitas. Dzīvnieki dažādi, katram savs rūpīgi izmeklēts uzdevums un sava nozīme.
Ne velti sarunvalodā cilvēku mēdz apsaukt par cūku, grāmata tiešs piemērs. …
