2011–2015 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 6 | |
1. | Attālināta darba teorētiskie aspekti | 8 |
1.1. | Attālinātā darba vēsture | 8 |
1.2. | Attālināts darbs, tā jēdziens | 9 |
1.3. | Attālināta darba pozitīvie un negatīvie aspekti | 10 |
1.4. | Iespējas uzņēmumu pārejai uz teledarbu | 12 |
1.5. | Attālinātā darba centri | 16 |
1.6. | Attālināto darba centru pozitīvie un negatīvie aspekti | 17 |
1.7. | Attālinātā darba iespējas Latvijā | 20 |
1.8. | Attālinātā darba sociālekonomiskās ietekmes novērtēšana | 23 |
2. | Attālinātā darba izplatība un potenciāla noteikšana | 28 |
2.1. | Pētījuma mērķis un metodoloģija | 28 |
2.2. | Interviju analīze | 28 |
2.3. | Anketēšanas datu rezultātu apraksts | 30 |
2.4. | Attālinātā darba sociālekonomiskās ietekmes analīze | 38 |
2.4.1. | Teledarbinieku skaits Latvijā | 39 |
2.4.2. | Nopelnītā alga un darbā pavadītais stundu skaits, strādājot attālināti | 42 |
2.4.3. | Ietaupītais laiks | 44 |
2.4.4. | Ietaupītie izdevumi | 47 |
2.5. | Ietekme uz ekonomiku | 49 |
Secinājumi | 52 | |
Priekšlikumi | 54 | |
Bibliogrāfiskais saraksts | 56 | |
PIELIKUMI | 58 |
SECINĀJUMI
Bakalaura darba izstrādes gaitā ir izstrādāti šādi secinājumi:
1. Pēc informācijas avotu un pētījumu izskatīšanas var secināt, ka teledarbs zināms jau kopš 70.gadiem, taču tikai tagad, kad ir sasniegts augsts informācijas tehnoloģiju attīstības līmenis, tas sāk izplatīties un izmantots arvien biežāk. Neskatoties uz to, ka attālinātā darba forma vēl joprojām ir līdz galam neizpētīta un nesaprotama darbība, vairākās Eiropas valstīs tiek veikti pasākumi, tās popularizēšanai un ieviešanai vietējos reģionos, tādējādi attīstot reģionālo ekonomiku un sabalansējot pilsētu un lauku reģionu atšķirības.
2. Teledarbs kļūst par arvien modernāku darba alternatīvu, kas izplatās visā pasaulē. Neskatoties uz to, ka šobrīd Latvijā attālināti strādā 12% nodarbināto, kas kopumā ir ceturtais augstākais rādītājs visā Eiropā – teledarbs Latvijā netiek uzskatīts kā pilnībā izmantota iespēja, ko realizējot ieguvēji būs gan darbinieki, gan uzņēmēji.
3. Elastīgs darba grafiks uzlabo darbinieka produktivitāti (ietaupīt laiku, secīgi risināt problēmas un vieglāk organizēt darbu), tai pat laikā risināt personiskās problēmas, kas saistītas ar ģimenes un mājas dzīvi. Tehnoloģiju iespējas palielina teledarbinieka spēju izpildīt vairāk uzdevumu vienlaikus, neatrodoties galvenajā birojā. Tomēr, strādājot attālināti kā lielākā problēma tiek atdzīta darbinieka neproduktivitāte, kas var rasties laika gaitā, galvenais šīs problēmas cēlonis tiek minēts – norobežotība no ārpasaules, saziņas un mijiedarbības trūkums.
4. Ar katru gadu arvien vairāk iedzīvotāju no lauku reģioniem pārceļas uz pilsētām, kas palielina lauku reģionu degradēšanās un sabiedrības novecošanās risku. Latvijā ir labi attīstīta informācijas un komunikāciju tehnoloģija, kas nozīmē, ka pastāv potenciāls attālinātā darba attīstībai un pilnveidei valsts teritorijā.
…
Vairāki iedzīvotāju segmenti gandrīz vienmēr bijuši iesaistīti darbā no mājām vai strādājuši attālināti no centrālā biroja. Pārsvarā darbinieki, kas strādā no mājām, ir uzņēmēji, neatkarīgie profesionāļi, invalīdi vai vecāki, kas strādā no mājām, aprūpējot bērnus. Vairāki „balto apkaklīšu” darbinieki ir izmantojuši iespēju pabeigt birojā iesākto darbu vai gūt papildu ienākumus, strādājot mājās. Enerģētikas krīzes laikā 1970.gados tradicionālie biroja strādnieki, dodoties uz darbu un no darba, veicot lielus attālumus, saskārās ar lielām izmaksām. Reaģējot uz darbinieku produktivitātes kritumu lielo izmaksu dēļ, daži augsto tehnoloģiju uzņēmumi ļāva saviem darbiniekiem strādāt no mājām, nodrošinot pieeju darba datoriem, izmantojot telefonu līnijas. Šī prakse tiek uzskatīts kā jauna darba veida sākums, kas tiek saukta arī par telepārvietošanos. Teledarbs tā sākuma stadijā vairākiem teorētiķiem licis veidot vīziju par nākotni, kurā liels skaits darbinieku regulāri strādā pilnu laika attālināti, veidojot e-ciemus (angl. „electronic cottage”).