Автор:
Оценка:
Опубликованно: 07.11.2022.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 13 единиц
Ссылки: Использованы
  • Образец документа 'Laboratorijas darbs Birstošu materiālu īpašību noteikšana', 1.
  • Образец документа 'Laboratorijas darbs Birstošu materiālu īpašību noteikšana', 2.
  • Образец документа 'Laboratorijas darbs Birstošu materiālu īpašību noteikšana', 3.
  • Образец документа 'Laboratorijas darbs Birstošu materiālu īpašību noteikšana', 4.
  • Образец документа 'Laboratorijas darbs Birstošu materiālu īpašību noteikšana', 5.
  • Образец документа 'Laboratorijas darbs Birstošu materiālu īpašību noteikšana', 6.
  • Образец документа 'Laboratorijas darbs Birstošu materiālu īpašību noteikšana', 7.
  • Образец документа 'Laboratorijas darbs Birstošu materiālu īpašību noteikšana', 8.
  • Образец документа 'Laboratorijas darbs Birstošu materiālu īpašību noteikšana', 9.
  • Образец документа 'Laboratorijas darbs Birstošu materiālu īpašību noteikšana', 10.
  • Образец документа 'Laboratorijas darbs Birstošu materiālu īpašību noteikšana', 11.
  • Образец документа 'Laboratorijas darbs Birstošu materiālu īpašību noteikšana', 12.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  DARBA MĒRĶIS    3
  DARBA UZDEVUMI    3
  DARBA AKTUALITĀTE    3
  DARBA APSKATĪTIE MATERIĀLI    3
  TESTĒŠANAS DARBA GAITA    4
  FORMULU UN APZĪMĒJUMU PASKAIDROJUMI. APRĒĶINU PIEMĒRI    5
  Tabula 1. Bēruma blīvuma noteikšana    7
  Tabula 2. Teorētiskā tukšumainības noteikšana    8
  Tabula 3. Granulometriskā sastava noteikšana smiltīm    8
  Tabula 3.1. Optimālais granulometriskais sastāvs bruģakmeņu ražošanai pēc DIN 1045    8
  Smilšu, kas paredzēts betona izgatavošanai, ideālu granulometrisko sastāvu meklēšana, kad smilšu sijāšanas līkne atrodas standartlīkņu apgabalā    9
  Tabula 3.2. Granulometriskā sastāva noteikšana smiltīm (datu pielagošana optimālajam granulometriskajam sastāvam    9
  Tabula 3.3. Optimālais granulometriskais sastāvs bruģakmeņu ražošanai pēc DIN 1045 ideālam pielagotiem datiem    10
  Tabula 4. Smilts putekļainības noteikšana    10
  Tabula 5. Šķembu drupināmības noteikšana    11
  SECINĀJUMS    11
  IZMANTOTIE LITERATŪRAS AVOTI    13
Фрагмент работы

Latvijas teritorijā irdenie drupu ieži (smiltis un grants) ir plaši izplatīti. Smiltis [3] ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm. Bieži smiltis veido gandrīz tīrs kvarcs – kvarca smiltis. Smiltis veidojas sabrūkot cietajiem iežiem. Upju un jūru smiltīm ir noapaļoti graudiņi, bet kalnu smiltīm, kas radušās vēja erozijas rezultātā, ir asas un smailas malas, tajās ir vairāk nevajadzīgo piejaukumu, nekā upju un jūru smiltīs. Smilšu krāsa ir atkarīga no minerālu sastāva. Smiltis no tīra kvarca ir baltā krāsā. Dažādi piejaukumi tās var iekrāsot pelēkā, dzeltenā, brūnā vai pat melnā krāsā. Pelēkā un melnā krāsa parasti norāda uz organisku vielu piejaukumu. Smiltīm sacietējot ar dzelzs minerālu, kalcītu, kramu vai mālu, veidojās smilšakmens.…

Коментарий автора
Atlants