„108. Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.”5 Ar šo Latvijas Satversmē iekļauto punktu es esmu saskāries tajās dienās, kad notika Skolotāju arodbiedrības rīkotie streiki, un man nenotika stundas pie skolotājiem, kas brauca piedalīties streikā, lai aizstāvētu savas intereses. Tomēr es zinu, ka attiecībā uz šo punktu pastāv izņēmumi, jo karavīri, lidostu sakaru operatori, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nedrīkst streikot, bez īpašu atļauju saņemšanas(Karavīri nedrīkst streikot vispār).
Pēc manām domām, cilvēktiesības ir ļoti labs un veiksmīgi izstrādāts starptautisks likumu kopums, lai jebkurš cilvēks neatkarīgi no viņa etniskās, sociālās, reliģiskās piederības netiktu diskriminēts un varētu dzīvot drošu un patīkamu dzīvi. Diemžēl es esmu saskāries ar dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem arī Latvijā, ko tomēr uzskata par tiesisku un drošu valsti. Tas man pilnībā nav pieņemami un es vēlētos, ko mainīt lai uzlabotu situāciju Latvijā cilvēktiesību ievērošanas jautājumā.
…
Cilvēktiesības ir tādi likumi, ko nevar noteikt atšķirīgi no jurisdikcijas un kādas valsts politiķa iegribām , „kā norādīts Vīnes deklarācijā, visas cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji saistītas.” Tāpēc: „Šīs tiesības nevar piešķirt, ierobežot, apmainīt vai pārdot (piemēram, cilvēkam nav tiesību sevi pārdot verdzībā).” „Filozofijā un politikā cilvēktiesību saturs ir strīdu objekts, savukārt jurisprudencē cilvēktiesības reglamentē Apvienoto Nāciju starptautiskie juridiskie dokumenti, dažādas reģionālās konvencijas, kā arī valstu nacionālā likumdošana.” Šo iemeslu dēļ jebkuram cilvēkam jebkurā valstī teorētiski vajadzētu būt iespējai pastāvēt uz to , lai viņa cilvēktiesības respektē un ievēro citi cilvēki.
