-
Priekšstati par cilvēku un viņa dzīves ceļu ašramas Senajā Indijā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Hinduisms | 4 |
2. | Karma | 5 |
3. | Vēdas | 6 |
4. | Ātmans un Brahmans | 6 |
5. | Meditācija un joga | 7 |
6. | Cilvēka dzīves ceļš jeb ašramas | 8 |
7. | Četri dzīves mērķi | 9 |
8. | Ģimene Senajā Indijā | 9 |
Secinājumi | 11 | |
Izmantotā literatūra un interneta resursi | 12 |
Secinājumi
1. Senajā Indijā cilvēka garīgās dzīves pilnveidei un uzturēšanai bija liela nozīme. Par to liecina cilvēka dzīves iedalīšana četros garīgos posmos, kuros pakāpeniski cilvēks gatavojās atteikties no materiālās pasaules, lielāku uzmanību veltot garīgai pašpilnveidei – noslēdzošajā posmā (sanjāsa) pilnībā atslēdzoties no sabiedrības.
2. Hinduisma reliģiski filozofiskie sacerējumi mēģina rast atbildes un skaidrot dzīves uzdevumus un noslēpumus. Viens no mērķiem ir palīdzēt atrast savu ātmanu un savienoties ar pasaules Brāhmanu.
3. Būtiska nozīme seniendiešu priekšstatos par cilvēka dzīves cēlu ir karmai, no kuras atkarīgs, par ko dvēsele nākamajā dzīvē piedzims. Dvēsele, izdzīvojot savas neskaitāmās dzīves, var ceļot no pašas hierarhijas apakšas.
4. Meditācijai un jogai bija liela nozīme garīgā pašpilnveidē. Tikai šādā veidā varēja pilnībā atslēgties no pasaules, sasniedzot augstāku līmeni – askēzi, mūžīgo mieru un harmoniju.
5. Senajā Indijā biga stingri noteikti dzīves sociālie pamati – cilvēka pienākumi no dzimšanas līdz nāvei un dažādi rituāli, kā arī svarīga garīgās dzīves pilnveidošana un tās kopšana.
…
Dažādi mūžības jautājumi un garīgais dzīves ceļš vienmēr indiešus ir interesējis vairāk nekā pats cilvēks un viņa laicīgā dzīve. Gan reliģija, gan filozofija, gan māksla un literatūra, kā arī citas sfēras kopš senseniem laikiem mēģina atrisināt šo mūžseno jautājumu par cilvēka esamību, tā uzdevumiem un savienošanos ar Visumu. Senās Indijas kultūrā reliģijai bija liela nozīme – cilvēks pēc tās tiecās un dzīvoja ar to. Iepazīstoties ar hinduismu un vēdiskajām zināšanām, var izprast ne tikai reliģiskos vai kultūras priekšstatus, bet arī izzināt universālo jeb garīgo elementu cilvēces kultūrā, kā arī viņu izpratni par dzīvi un cilvēku dzīves ceļu.