Автор:
Оценка:
Опубликованно: 02.01.2013.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: 4 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Реферат 'Stipras toksiskās vielas. Hidrazīns un tā atvasinājumi', 1.
  • Реферат 'Stipras toksiskās vielas. Hidrazīns un tā atvasinājumi', 2.
  • Реферат 'Stipras toksiskās vielas. Hidrazīns un tā atvasinājumi', 3.
  • Реферат 'Stipras toksiskās vielas. Hidrazīns un tā atvasinājumi', 4.
  • Реферат 'Stipras toksiskās vielas. Hidrazīns un tā atvasinājumi', 5.
  • Реферат 'Stipras toksiskās vielas. Hidrazīns un tā atvasinājumi', 6.
  • Реферат 'Stipras toksiskās vielas. Hidrazīns un tā atvasinājumi', 7.
  • Реферат 'Stipras toksiskās vielas. Hidrazīns un tā atvasinājumi', 8.
  • Реферат 'Stipras toksiskās vielas. Hidrazīns un tā atvasinājumi', 9.
Фрагмент работы

7. Profilaktika un ārstēšana
Ievainojumu novēršana pakļaujas tiem pašiem drošības tehnikas pasākumiem un tās pašas medicīniskās kontroles sistēmai, uzraugot attiecīgo speciālistu veselības stāvokli, kā strādājot ar citiem raķešdegvielas komponentiem. Kopumā analoģiski ir arī pirmās palīdzības pasākumi hidrazīnam nokļūstot acīs un uz ķermeņa virsmas, kā arī akūtas inhalācijas saindēšanās gadījumos. Nokļūstot acīs, tās tūlīt pat jāizskalo tīrā ūdenī. Lai pilnīgāk atbrīvotos no indes šo procedūru jāveic 15 minūtes ar atvērtiem plakstiem. Turpmāk, lai detalizēti noteiktu bojājumu pakāpi, veic pārbaudi ar acu fluorosceīna palīdzību. Ja ir aizdomas par smagiem bojājumiem, cietušais tiek nosūtīts pie acu ārsta.
Elpošanas ceļu kairinājuma gadījumā izmanto sodas inhalācijas, norīko narkotiskos medikamentus, tādus kā kodeīns vai dionīns. Toksisko plaušu tūsku ārstē tāpāt kā slāpekļskābes un slāpekļa oksīdu izraisīto bojājumu gadījumā. Tomēr ir nepieciešams vēl vairāk ierobežot epinefrīna izmantošanu, kas ir kontridincēts ne tikai plaušu tūskas gadījumā, bet arī agrākos saindēšanas posmos, piemēram, bronhu spazmas gadījumā. Šī piesardzība ir sakarā ar hidrazīna toksiskās iedarbības raksturu (monoamīnoksidāzes inhibīcija).
Pēdējos gados hidrazīnu saindēšanās gadījumā plaši pielieto vitamīnu B6, kuram piemīt pretindes efekts, samazinošam intoksikācijas simptomus. Pēc daudzu ekspertu viedokļa, no šī vitamīna eksistējošo preparātu klāsta hidrazīna saindēšanu ir vērts ārstēt tikai ar piridoksīnu.
Piridoksīnu ir ieteicams ievadīt jau vemšanas parādīšanās brīdī – kas ir pirmā objektīvā hidrazīna saindēšanās pazīme. Preparātu lieto lielās devās – līdz 25 mg uz 1 kg ķermeņa masas: 1/4 dozas tiek injicēta intravenozi, 3/4 intramuskulāri. Ja nepieciešams (turpinās vemšana, krampji), piridoksīna injicēšanu tai pašā dozā atkārto ik pēc 2 stundām. Ir būtiski, ka jebkādas pazīmes šī preparāta toksiskajai darbībai, izmantojamajam dozās, būtiski pārsniedzot parasti ieteicamās klīnikā pēc citiem rādītājiem, nav noteikti.
Piridoksīna lietošana tik lielās dozās šobrīd ierindota kā viens no visefektīvākajiem ārstnieciskajiem pasākumiem akūtas hidrazīna saindēšanās gadījumā, tomēr, nosakot doto preparātu un tā noteiktās ārstēšanas izvērtēšanu, ir detalizēti jāizpēta bojājumu raksturs, ta kā dažiem īpaši jūtīgiem cilvēkiem vien hidrazīna smarža spēj izraisīt nelabu dūšu un vemšanu.

Коментарий автора
Atlants