Tika lietoti arī vecvārdi, piemēram, „neši” u.c. Sarunvalodas vārdus vairāk izmantoja bērni, kas darbam piešķīra vieglprātīgu, jautru noskaņu.
Romāns „Aka”, manuprāt, ir viens no labākajiem, ko esmu lasījusi no latviešu rakstniekiem. Rakstniece šim romānam piešķīrusi īstu latvieša dabu: skaudību, greizsirdību un augstu pienākumu apziņu. Romāns savu vietu latviešu literatūras klasikas krājumos ir pelnījis godam un izlasītais likās vērtīgs, kaut arī man nav tuva traģiskā likteņa nots, kas pārņem grāmatu. Bet tā laikam ir mūsu tautas kultūras īpatnība un pazīme, jo šādas noskaņas dominē lielā daļā latviešu literatūras un šis ir teicams 20.gs. Latvijas klasiskās literatūras paraugs.
…
