XIX gadsimta sākumā valdīja uzskats, ka Franču Lielā buržuāziskā revolūcija likvidēja feodālo iekārtu. Napoleona kari beidzās neveiksmīgi. Kauja pie Vaterlo izdzēsa mītu par Bonaparta neuzvaramību. Baņķieri Rodšildi Londonā ar vērtspapīru pirkšanu un aizdevumiem monarhiem ieguva titulus un milzīgu peļņu. Pakāpeniski sāka izvirzīties augošā lielburžuāzija, rūpnieki, kas diktēja jaunas modes tendences. Šo laikmetu dēvēja arī par „meklējumiem labirintos”, jo tas pauda cilvēces straujo un neatlaidīgo pāreju jaunajā gan politiskajā, gan romantiskajā ērā.
Tā laika vispārējs raksturojums.
No 1820.-1840. gadam Eiropā valda „Bīdermeijera” jeb romantisma stils. To var uzskatīt par pilsonisko modi, jo to rada Vīnes pilsoniskās aprindas. Šis ir romantisma laikmets mākslā. Ievērojamākās personas bija Bairons, Bēthovens, Šopēns, Štrauss. ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Ābrahams Linkolns, pret verdzību 1859. gadā Virdžīnijā uzstājās Džons Brauns, Francijā valdīja slavenais Luijs Filips.…
