1637.gadā Renē Dekarts publicē savu darbu “Pārruna par metodi”, kas uzrakstīts zinātniskas autobiogrāfijas formā. Dekarts bija mācīts stingru katoļu tradīciju garā, tādēļ viņš centās savos spriedumos pēc iespējas mazāk izteikt idejas, kuras varētu kaut kādā veidā būt pretrunā ar katoļu sludinātajām. Šajā darbā Dekarts cenšas parādīt kādā veidā viņš ir nonācis pie savām atziņām, spriedumos par XII gs. filozofijas un zinātnes problēmām, īpaši pievēršot uzmanību šādām problēmām:
a) kā pareizi novērtēt sava laika zinātnes līmeni;
b) kā noteikt zināšanu patiesumu;
c) kas būtu jāņem vērā izziņas procesa gaitā;
d) pasaules rašanās;
e) cilvēka ķermeņa un gara kopība, viena un otra esības priekšnosacījumi;
f) kāda loma un vērtība ir seno autoru rakstu pētīšanai;
g) kādi ir zinātnes galvenie uzdevumi.
Turpmāk došu nelielu ieskatu izcilā filosofa un zinātnieka sniegtajās atziņās, kas man šķita saistošas un kas arī padara šo darbu tik nozīmīgu cilvēces filosofiskajā domāšanā. …
