Atmiņas veidi
Sensorā atmiņa (darbojas 0,1 - 0,5 sekundes)
Īslaicīgā atmiņa (atmiņā informācija glabājas 15 – 30 sekundes)
Ilglaicīgā jeb noturīgā atmiņa (atmiņas ilgums robežojas ar cilvēka mūža ilgumu, bet apjoms praktiski ir neierobežots)
Atmiņas procesi
Iegaumēšana - process, kas nodrošina informācijas fiksāciju atmiņā. Tas ir process, no kura ir atkarīgi visi pārējie atmiņas darbības posmi.
Saglabāšana - informācijas uzkrāšana atmiņā. Tā sākas ar tās informācijas akcentēšanu, kura ir jāiegaumē, Ir svarīgi to sašķirot, klasificēt un sasaistīt ar informāciju, kas jau ir mūsu atmiņā.
Atcērēšanās - iegaumētā aktualizēšana. Tās efektivitāti ietekmē tas, cik labi materiāls ir organizēts atmiņā, kādā kontekstā tas ir.
Aizmiršana - nespēja kaut ko atcerēties.
Domāšana
Domāšana ir superorientēšanās - domātājs ir „pētnieks”.
Domāšana ir „progresīva” norise, t.i., domājot tiek radīts kaut kas tāds, kas no dažādi interpretējama sākuma stāvokļa ved uz vairāk vai mazāk precīzu beigu stāvokli, ko sauc par domāšanas iznākumu.
…
