Pret Edžinu Ieva izturas pilnīgi vienaldzīgi. Kad Edžiņš skraidīja ar pielādētu plinti apkārt, tad tēvs viņu stipri sabāra un iepļaukāja, taču Ieva Edvartam uzkliedza: „Liela nelaime, ka šis drusku plinti pacilāja. Ja jau tev tie pirksti niezēja, būtu labāk tam otram uzcirtis.” Ieva savu dēlu neaudzina, tāpēc viņš ir izlepis un nepaklausīgs. Arī, kad Ieva neaizgāja pakaļ cukura graudiņiem, viņš pats to izdarīja un Ieva neko neiebilda. Edžiņš ir izlutināts, tāpēc viņš nestrādā, un Ieva nemaz necenšas viņu pāraudzināt. Ietekmējoties no Ievas, Edžinš ir pārmantojis mantkārību, jo plāno braukt uz Ameriku un pārdot māju, kas nozīmē, ka viņš nedomā palikt ar savu ģimeni un dzīvot saticīgi vienā mājā.…
