-
Globālā sasilšana
Daudzas augu un dzīvnieku sugas nespēj pielāgoties straujajām klimata izmaiņām. Tās nespēj migrēt uz piemērotākiem klimatiskajiem apstākļiem, kā rezultātā daudzām sugām draud izmiršana. Arī jūrās un okeānos paaugstinās vidējā ūdens temperatūra, kas apdraud dažu zivju sugu eksistenci.
Lai gan valda uzskats, ka vēl dramatiskākas klimata izmaiņas var apturēt tikai globāli pasākumi – videi draudzīgākas tehnoloģijas un enerģijas iegūšanas veidi, arī katrs no mums var dot savu ieguldījumu. Šis viedokli pēdējā laikā iekaro arvien lielāku popularitāti. Mēs ar savu patērētāju dzīvesveidu „darbinām” lielās rūpnīcas, kas piesārņo vidi, mūsu automašīnas izkūpina gaisā tūkstošiem tonnu ogļskābās gāzes, mēs atstājam aiz sevis atkritumu kalnus, nepadomājot, ka arī tie ietekmē klimatu. Ir daudz it kā sīkumu, ko varam mainīt savā dzīvesveidā. Mēs visi kopā varam mainīt pasauli. Un pat ja izrādīsies, ka cilvēka ietekme uz planētas klimatu ir pārspīlēta, mēs dzīvosim tīrākā pasaulē. Bet vai mēs spēsim mainīt savu domāšanu, attieksmi pret vidi, pārvarēt egoistisko attieksmi – pēc manis kaut vai globālā sasilšana? Par to ir jāpadomā.
…
Sausas vasaras, palielināts nokrišņu daudzums ziemās, augsta gada vidējā temperatūra, paaugstināts ūdens līmenis jūrā, energoapgādes problēmas – tās ir globālās sasilšanas sekas, kas nav gājušas secen arī Latvijai. Stādamies priekšā sekojošu ainu: 2100. gads, planētas ledāji ir izkusuši jau vairākus mēnešus, vētras plosa pasauli aiz sevis atstājot pilsētu drupas. Kad vētra norimsies, dzīvi palikušos sagaida bads un posts. Cilvēce savā attīstībā ir atsviesta atpakaļ par vairākiem gadsimtiem.