Miera līgumi tika apskatīti vairākās konferencēs un Parīzē tika sasaukta viena no galvenajām miera konferencēm. Versaļas miera līgums tika noslēgts 1919. gada 28. jūnijā starp Antantes dalībvalstīm un karā zaudējušo Antanti. Uz šo līguma parakstīšanu ieradās tā laika spožākais politiķu trio – Vilsons, Klemanso un Loids. Henrijs Kisindžers apgalvo, ka Versaļas līgumā bija 231. pants, kurš noteica, ka Vācija ir vienīgā valsts, kura ir atbildīga par Pirmā pasaules kara izcelšanos. Vācijai tika piespriestas politikas, militāras un ekonomiskas sankcijas. Pati Vācijas tauta bija nesaprašanā, kāpēc vainota tika Vācija, jo aktīvās karadarbībās iesaistījās Lielbritānija, Krievija un Francija, bet šīs valstis nesaņēma tik bargus sodus kā Vācija. Pēc šī Versaļas miera līguma tika tiesāti Vācijas armijas virsnieki un tauta alka pēc revanša par netaisnīgiem lēmumiem pret Vāciju kā valsti un tautu.
Vēsturnieki uzskata, ka Versaļas miera līgums paredzēja vājināt Vāciju, bet sanāca pretējais un tā sāka nostiprināties. Pēc Versaļas miera līguma Vācijai radās lielākas iespējas kļūt par vienu no varenākajām valstīm Eiropā, bet pirms Pirmā pasaules kara šīs iespējas bija mazāk. Pirmais pasaules karš bija ietekmējis vairākas teritorijas un tam bija vairāki cēloņi. Pirmais pasaules karš arī norisinājās Latvijas teritorijā un Latvija ietilpa Krievijas Impērijas sastāvā, kas karoja Antantes pusē. Pēc Pirmā pasaules kara veidojās jaunas valstis un Eiropā tika iznīcinātas Vīnes kongresa iedibinātās starpvalstu attiecības un robežas Eiropā. Karš bija prasījis lielus materiālos resursus.
…
