Jau pirms Pirmā Pasaules kara Eiropā sāka izplatīties demokrātijas idejas, un Pirmais Pasaules karš lielā mērā kalpoja kā katalizators un veicināja šo ideju uzvaras gājienu. Tā kara laikā iekšpolitiskās ideju sadrumstalotības dēļ (kuru vēl vairāk sarežģīja arī ne tik vieglā ārpolitiskā situācija) sabruka tādas valstis kā Austroungārija un Krievijas impērija. Tieši pateicoties „ideju jukām” Krievijā un arī Vācijā Pirmā Pasaules kara beigās, Latvijai bija iespēja izveidot savu neatkarīgu valsti.
Latvijas valsts izveidošanas laikā tās sabiedrotie bija demokrātisko ideju varā (un ja šīs idejas nedominētu, liekas, neatrastos entuziastu, kas no visiem spēkiem censtos izveidot neatkarīgu, starptautiski atzītu, līdz šim vienmēr kāda varā esošu Latviju).
Tādējādi, kad tika sastādīta Satversme un domāts par politisko iekārtu Latvijā, neviens nešaubījās par to, ka demokrātija būs labākā un taisnīgākā pārvaldes forma. Par piemēru Latvijai kalpoja Veimāras republika, Francijas trešā republika un Šveice.
Bez šaubām idejas par demokrātiju bija ļoti cēlas un skaistas. Nevar šaubīties arī par to, ka Latvijas valstsvīri tiešām centās turēties pie demokrātijas idejas, bet, kā rāda vēsture, bieži vien pārāk demokrātiskas varas formas cieš fiasko.
…
