Cietušais un zaudējuma atlīdzināšanas problēmas, kas ir pietiekami aktuāla un interesanta, tā kā nonākt noziedzīga nodarījuma upura lomā var ikviens. Reāli tikai nelielai daļai cietušo personu tiek atlīdzināts ar noziedzīgo nodarījumu radies kaitējums, kad Latvijā ik dienas tiek izdarīti noziedzīgi nodarījumi, ar likumu aizliegtas darbības, kas būtiski apdraud kādas intereses. Kaitējums var izpausties dažādos veidos - kā miesas bojājumi, nāve, morāls, cieņas, goda un autortiesību aizskārums, emocionāls, materiāls kaitējums, vai arī būtiski aizskartas personas tiesības vai tiesiskās intereses. Ikviena noziedzīga nodarījuma pamats ir ikdienā radies konflikts starp upuri un pārkāpēju un tikai pēc tam pamats izmeklēšanai, tiesāšanai un sodīšanai. Kriminālprocesa likuma (KPL) 6.nodaļā ietvertas cietušā tiesības saņemt kompensāciju. Lai cietušais izmantotu savas tiesības ir jābūt zaudējuma atlīdzības prasījuma tiesiskais pamats, viņam jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs. To samaksā apsūdzētais brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata. Tāpat cietušajam ir tiesības atsaukt iesniegto pieteikumu līdz brīdim, kad tiesa aiziet taisīt spriedumu.
Tiesību normu pārkāpumā ir iesaistīta ne vien valsts ar represīvajām iestādēm un pārkāpējs, bet arī cietušais, kas arī vairumā gadījumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu paziņo policijai, līdz ar to cietušais ir svarīgs un neaizstājams apsūdzības puses elements. Kriminālprocesa likuma (KPL) 95.pants nosaka, ka cietušais kriminālprocesā var būt:
fiziska persona
juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums:
Fizisks kaitējums izpaužas personai nodarītajos miesas bojājumos, fiziskajās ciešanās vai veselības traucējumā. Miesas bojājumi izpaužas cilvēka organisma anatomiskajos bojājumos, ādas, orgānu un tā sistēmu vai fizioloģisko sistēmu traucējumos…
eseja par cietušā tiesībām kriminālprocesā saņemt kompensāciju par zaudējuma (kaitājuma) nodrīšanu.
