Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados "eiroatlantiskajās"
valstīs un Japānā izveidojās tas, ko Rietumeiropā dēvēja
par "labklājības sabiedrību", bet ASV - par "vispārēju
labklājību". Lai gan dažādās valstīs tai bija atšķirīgas
iezīmes, kopīgās iezīmes bija ievērojama darba ņēmēju
sociālās aizsardzības pakāpe, augsts dzīves līmenis
lielākajai iedzīvotāju daļai, efektīva ekonomika utt…