-
Demogrāfisko izmaiņu ietekme uz darba tirgu Latvijā
2021–2025 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| DARBĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU, SIMBOLU SKAIDROJUMI | 3 | |
| IEVADS | 4 | |
| IEDZĪVOTĀJU SKAITS UN TĀ IZMAIŅAS | 6 | |
| DEMOGRĀFISKĀS TENDENCES ES | 8 | |
| DEMOGRĀFISKO PĀRMAIŅU IETEKME ES | 9 | |
| DEMOGRĀFIJAS IZAICINĀJUMI BALTIJAS VALSTU DARBA TIRGUM | 10 | |
| DEMOGRĀFIJAS TENDENČU NEGATĪVĀS IETEKMES MAZINĀŠANA | 12 | |
| APKOPOJUMS UN SECINĀJUMI | 15 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 16 |
APKOPOJUMS UN SECINĀJUMI
EM, pamatojoties uz datiem, ir izdarījusi sekojošus secinājumus par demogrāfiskajiem procesiem Latvijā uz doto brīdi un gaidāmajiem nākotnē.
1. Vidējā termiņā spriedzi darba tirgū turpinās uzturēt demogrāfijas procesi galvenās darba iespējas radīs aizvietojošā darbaspēka pieprasījums.
2. Iedzīvotāju skaits Latvijā nākamajos gados turpinās sarukt, izteiktākas kļūs sabiedrības novecošanās tendences.
3. Līdz 2027. gadam iedzīvotāju skaits varētu samazināties par aptuveni 65 000, bet līdz 2040. gadam - par gandrīz 122 000, salīdzinot ar 2020. gada sākumu. Kopumā 2040. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā varētu būt 1,79 miljoni.
4. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums būs vērojams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā. Sagaidāms, ka iedzīvotāju skaits vecumā no 15-64 gadiem līdz 2027. gadam varētu sarukt par gandrīz 90 000 jeb vairāk nekā 7%, kas kopumā negatīvi atsauksies arī uz kopējo darbaspēka piedāvājumu.
5. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits kopumā līdz 2027. gadam varētu samazināties par 1,3%.
6. Vienlaikus demogrāfijas tendenču negatīvo ietekmi uz darbaspēka piedāvājumu mazinās iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Līdz 2027. gadam iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū varētu pārsniegt 71%.
7. Bezdarba līmenis līdz 2027. gadam varētu samazināties zem 6% atzīmes, līdz ar to aktualizējot darbaspēka nepietiekamības problēmu.
…
Demogrāfija (franču: démographie, no grieķu: δῆμος (dēmos) — 'tauta' un γράφω (graphō) — 'rakstu') ir zinātne par iedzīvotājiem, kas pētī cilvēku dabisko kustību (dzimstību, mirstību, laulātību), mehānisko kustību (migrāciju), dažādu iedzīvotāju struktūru (dzimumstruktūru, vecumstruktūru, etniskās, ģimenes struktūras u.c. k) kopsakarībā ar bioloģiskiem, ģeogrāfiskiem, sabiedriskiem, saimnieciskiem u.c. apstākļiem. Demogrāfija noskaidro iedzīvotāju atražošanas likumsakarības un uz to pamata izstrādā demogrāfiskās koncepcijas, teorijas, demogrāfijas politiku, kā arī prognozē demogrāfisko norišu attīstību. Uz demogrāfisko rādītāju pamata tiek plānota rūpniecības attīstība, valdības politika izglītības, dzīvokļu celtniecības, sociālā nodrošinājuma, transporta, nodokļu un citās jomās. (Vikipēdija, 2020). “Reizi 2 gados MK iesniedz «Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm». Darba tirgus prognozes tiek izstrādātas kopš 2008. gada. Sākot ar 2012. gadu ilgtermiņa darba tirgus prognozes (līdz 2035. gadam) un demogrāfijas prognozes. Starp darba tirgus prognožu rādītājiem demogrāfija ieņem nozīmīgu vietu vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanas procesā.” tā N. Ozols, Ekonomikas ministrijas analītiķis. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes ir viens no instrumentiem, kas ļauj priekšlaicīgi paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un iespējamos riskus, saglabājoties esošai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai. Prognozes ir tikai viens no posmiem darbaspēka piedāvājuma pielāgošanas procesā. Tā ir kvantitatīva bāze tālākām diskusijām starp nodarbinātības, izglītības un struktūrpolitikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, zinātniekiem un citām iesaistītām pusēm, lai savlaicīgi sagatavotos un pielāgotos sagaidāmajām strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā. (Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2020). Darbā autors apskatīja statistiskos datus par iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņām Latvijā. Esot ES, iekļaujoties kopīgajā darba tirgū, svarīgi ir zināt par demogrāfiskajām tendencēm un to ietekmi uz darba tirgu visā ES, tāpēc tika iepazīti ES komisijas par demogrāfiju statistiskie dati un to radīto pārmaiņu ietekme uz darba tirgu ES, tai skaitā Latvijā. Demogrāfijas izaicinājumus pie mums autors ir skatījis saistībā ar pārējo divu Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas kopīgajām tendencēm, sekojot līdzībām un atšķirībām. Attēlos nr. 3,4,5,6 ir redzama situācija arī Zviedrijā, bet tā nav iekļauta salīdzināšanas aprakstos. Darbā ir apskatīti demogrāfijas tendenču negatīvās ietekmes mazināšanas risinājumu piedāvājumi. Nobeigumā ir EM apkopojums par demogrāfijas ietekmi uz Latvijas darba tirgu.
