Nezinot Tavas jūtas, man šķiet, ka esmu Tev vienaldzīgs, neko nenozīmēju, tāpēc katru rītu dzerot tasi tējas, domās nosodu sevi par savu neizlēmību un neizdarību, jo esmu darījis daudz neapdomātas lietas, kas Tevi ir sāpinājušas, un iespējams es pats biju vainīgs pie tā, ka Tu mani neuztvēri nopietni.
Elles mokas nav salīdzināmas ar tām ilgām, ar kurām es ilgojos pēc Tevis, šķiet, ka vieglāk būtu paciest dedzinošas sāpes, nekā nevaldāmas jūtas un alkas pēc Tava skatiena un maigā pieskāriena, kurš ir bijis tik rets.
Es ceru, ka sagaidīšu vēstuli no Tevis atpakaļ, un manī nemirst arī cerība, ka es drīz braukšu uz Latviju ciemos, taču es nezinu vai Tu mani vēl vēlēsies redzēt pēc šīs vēstules saņemšanas, jo iespējams, Tev ir cits mīļotais kura skāvienos Tu gulsties ik vakaru nenojauzdama manas ilgas un ciešanas, taču domas par šo manī izraisa vēl lielākas ciešanas nekā jebkurš cits pārdzīvojums manā dzīvē.
…
