Temperaments ir cilvēkam piemītošu noturīgu psihisko īpašību kopums, kas nosaka psihisko un fizisko procesu un stāvokļu norises intensitāti, ierosu ātrumu, tempu un ritmu.
Temperamentu zinātnieki saista ar cilvēka fizioloģiski anatomiskajām īpatnībām. Var izdalīt trīs galvenos teorētiskos virzienus temperamenta teoriju skaidrojumā:
1.humorālās teorijas (latīņu val. humor – sula),
2.somatotipiskās teorijas (latīņu val .soma – ķermenis)
3.neirofizioloģiskā teorijas, kas temperamentu saista ar cilvēka nervu sistēmas darbību.
Un tā, mēs atrodamies Senajā Ķīnā 8-7.gs pirms mūsu ēras. Ķīnas mediķi iedala cilvēkus dažādos tipos atkarībā no tā, kāds šķidrums cilvēkā ir dominējošais: gaiss, žults, asinis vai gļotas. Ja cilvēkā dominē žults vai asinis, viņš ir stiprs, drosmīgs, līdzīgs tīģerim. Ja dominējošais ir gaiss – nelīdzsvarots, kustīgs, līdzīgs pērtiķim, bet, ja dominē gļotas – lēnīgs un mazkustīgs.…
