Vai Indriķa hronika ir nozīmīgs kultūras vēstures avots? Zinot to, ka Indriķa hronika gandrīz visos vēstures avotos minēta kā Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots, jo tā ir sarakstīta trīspadsmitā gadsimta divdesmitajos gados, nenozīmē to, ka to vajadzētu vērtēt viennozīmīgi. Es uzskatu, ka Indriķa hronika nav nozīmīgs Latvijas vēstures avots un to nevar vērtēt kā pilnīgi objektīvu darbu, jo daudzi fakti tiek slēpti vai noklusēti, lai parādītu kristianizācijas periodu Latvijas un Igaunijas teritorijā bīskapam Albertam labvēlīgā gaismā.
Kā hronikas galvenie uzziņu un informācijas iegūšanas avoti minēti paša Indriķa novērojumi un aculiecinieku stāstītais. Pēc viņa paša liecības, viņš pie šī darba ķēries, „kungiem un uzticamiem biedriem lūdzot un uzstājoties”, un „uzzīmējis tikai to, ko viņš vai nu paša acīm redzējis, vai no aculieciniekiem iztaujājis, nekā no sevis nepielikdams klāt”. Rodas jautājums – Vai tiešām tā ir bijis?…
