-
Kas ir dzīvesspēks?
Pārdomā un izvērtē, vai notiekošo varētu aplūkot no kāda cita skatu punkta.
Vingrinies pārciest negatīvās pieredzes un emocijas (mēs varam just, bet turpināt rīkoties; mums ir kontrole pār savām emocijām un mēs varam izpētīt un izpaust savas emocijas, īpaši ja tās apzināmies).
Izdari izvēles, vadoties pēc savām vērtībām.
Iesaisties aktivitātēs, no kurām vari gūt prieku un atslodzi.
Mācies no savas pieredzes. Ja izvērtēsi savu pieredzi un savus iekšējos spēkus,
tas palīdzēs tev apzināties sev atbilstošākās stratēģijas, kā papildināt savu dzīvesspēku, lai nepadotos apstākļiem.
No visa iepriekšteiktā var secināt, ka ikviens cilvēks var attīstīt savu dabas doto dzīvesspēku visa mūža garumā. Nedrīkst padoties smagu pārdzīvojumu un ciešanu priekšā. Bieži vien dvēseles ciešanas atbalsojas netiešos ķermeniskos simptomos – muguras vai galvassāpes, miega traucējumi, matu izkrišana, gremošanas traucējumi. Ja tas viss tiek ignorēts, var sekot cilvēka pilnīgs psihisks sabrukums. Augsta psihiska pretošanās spēja vajadzīga itin visiem cilvēkiem. Vajadzīga veselīga pašpārliecinātība, pašcieņas izjūta, arī pašpalīdzības tehnikas, lai spētu atvairīt uzbrukumus savai psihiskajai veselībai. Zinātnieki sniedz virkni padomu, kā cilvēkiem ar sevi šajā virzienā strādāt.
…
Šajā darbā autore aplūko jēdzienu dzīvesspēks, kas ir salīdzinoši jauns jēdziens psiholoģijas zinātnē. Šodien tas ir visai aktuāls jēdziens, kas raksturo indivīda spēju augt un attīstīties visai smagos apstākļos, kā arī bez nopietnām psiholoģiskām sekām pārvarēt negatīvus dzīves notikumus, paaugstinātu stresu, adaptēties pārmaiņām, un turpināt labi funkcionēt pēc smagiem vai sarežģītiem dzīves notikumiem. Jautājums par to, kas dažus cilvēkus padara ļoti stiprus, saskaroties ar grūtībām, ir psihologu lielā mīkla, uz kuru tie kopā ar pedagogiem un neirozinātniekiem cenšas atrast atbildi. Īpaši aktuāla ši tēma kļuvusi šobrīd - pandēmijas apstākļos.