Kodi ir sistēmas, kurās tiek organizētas zīmes. Šīs sistēmas tiek vadītas ar likumu palīdzību, kurus pieņem visi kopienas locekļi, lai lietotu šos kodus. Tas nozīmē, ka kodu apgūšana bieži uzsver komunikācijas sociālo dimensiju.
Digitālais un analogais kods
Digitālais (ciparu) kods ir tas, kura vienības ir skaidri atdalītas. Šos kodus ir vieglāk saprast tāpēc, ka to vienības ir skaidri ievērojamas. Pieņemtie kodi ir digitāli, un tas padara viņus tik vienkāršus, lai varētu uzrakstīt vai piezīmēt.
Analogais kods ir tas, kas darbojas pastāvīgā līmenī. Mūzika ir potenciāli analogs kods. Analogu daba ir vispār mierīga, nosvērta: cenšoties saprast vai klasificēt to dabu, mēs uzspiežam digitālās atšķirības uz tās.
Kodi, kas veidoti no portretu zīmēm, izvirza problēmas. Fotogrāfiju kodi rada dažādas problēmas tāpēc, ka fotogrāfija rodas, lai sekotu dabai, ko veido analoģiskā līmenī. Nozīmju meklēšana iesaista svarīgu atšķirību identifikāciju un tādējādi uzspiežot digitālās īpatnības analogai realitātei.
Realitātes uztvere pati par sevi ir šifrēšanas process. Uztvere iesaista informācijas jēgas veidošanu pirms mums: tā ietver svarīgu atšķirību identificēšanu tādējādi identificējot vienības- ko mēs uztveram. …
